Japānas finanšu ministrs Šuniči Suzuki šodien solīja, ka iestādes veiks nepieciešamos pasākumus attiecībā uz valūtām pēc tam, kad jenas kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja līdz 38 gadu zemākajam līmenim, raksta The Guardian.
Japānas iestādes ir “dziļi nobažījušās” par jenas krituma ietekmi uz ekonomiku un steidzami uzrauga valūtas kursa svārstības, Suzuki sacīja žurnālistiem.
Viņš sacīja:
“Vēlams, lai valūtas kursi mainītos stabili. Straujas, vienpusējas pārmaiņas nav vēlamas. Īpaši mēs esam ļoti nobažījušies par ietekmi uz ekonomiku. Mēs ar lielu steidzamības sajūtu vērojam kustības, analizējam to izraisošos faktorus un veiksim nepieciešamos pasākumus.”
Pēc tam, kad Japānas jenas kurss attiecībā pret ASV dolāru bija samazinājies līdz 38 gadu zemākajam līmenim, Japānas iestādēm tiek izdarīts spiediens veikt intervenci ārvalstu valūtas tirgos.
Japānas jenas kurss, kas jau vairākus mēnešus ir pasliktinājies, pirmo reizi kopš 1986. gada ir samazinājies līdz 160,8 par dolāru.
Tādējādi jenas vērtība ir zemāka par aprīlī reģistrēto zemāko līmeni, kad Tokija bija spiesta veikt intervences ārvalstu valūtas tirgos, iztērējot 9,8 miljardus jenu (48 miljardus eiro), lai atbalstītu savu valūtu.
Japānas jenas vājuma iemesls ir procentu likmju starpība starp Japānu un pārējo pasauli. Lai gan lielākā daļa centrālo banku pēdējos gados agresīvi paaugstināja procentu likmes, Japānas Banka (Bank of Japan, BoJ) tikai šopavasar pārtrauca negatīvo procentu likmju politiku un noteica aizņemšanās izmaksas 0-0.1% robežās.
Vakar Japānas galvenā valūtas amatpersona Masato Kanda žurnālistiem sacīja, ka valdība ir “nopietni nobažījusies un ir paaugstinātas modrības stāvoklī” saistībā ar jenas kursa kritumu un reaģēs uz jebkādām “pārmērīgām” izmaiņām.
Šonedēļ vērojamais vājums ir izraisījis spekulācijas, ka varētu būt nepieciešama jauna intervence.
Eksperti uzskata, ka vienīgais, kas kavē jenu no turpmāka krituma, ir tiešās intervences risks. Taču citādi jena ir pelnījusi zaudēt vairāk vērtību. Viena gada riska apvērses, kas parāda, kāda ir tirgotāju attieksme pret jenu ilgākā laika periodā, liecina, ka, salīdzinot ar dolāru, viņi joprojām ir sava veida sajūsmā par jenu.
Taču šis uztraukums strauji mazinās, jo Japānas Banka turpina atlikt savus intervences plānus, tikmēr Federālo rezervju sistēma kavē savus likmju samazināšanas plānus.
Cita iespēja, protams, būtu BoJ paaugstināt procentu likmes un tādējādi mēģināt organiski nostiprināt jenu.
Tas varētu nebūt pārāk pretrunīgi, jo vājā jena smagi ietekmē Japānas mājsaimniecības, skaidro XTB pētījumu direktore Katlēna Bruksa, piebilstot:
Viņiem jātiek galā ar augošo inflāciju, jo strauji pieaug importa cenas, kas arī ietekmē patēriņu. Arī algu pieaugums ir zemāks par inflācijas līmeni, kas palielina spiedienu uz Japānas iestādēm rīkoties.
Daži apgalvo, ka Japānas Bankai jāpielāgo monetārā politika un jāsamazina procentu likmju starpība ar ASV un pārējo pasauli, jo tas ir visefektīvākais veids, kā veicināt jenas vērtības pieaugumu. Tomēr tam būtu nepieciešama arī BOJ prioritāšu maiņa, pārejot no zema un stabila ienesīguma saglabāšanas uz monetārās politikas normalizēšanu, līdzīgi kā tas notiek ASV un visā Eiropā.