Japānas valdība piektdien devusi zaļo gaismu vēsturiski apjomīgākajam valsts budžeta projektam nākamajam finanšu gadam. Premjerministres Sanajes Takaiči administrācija šādu lēmumu skaidro ar nepieciešamību strauji kāpināt militāro jaudu, reaģējot uz pieaugošo spriedzi reģionā un arvien asākām domstarpībām ar Ķīnu.
Kopējie izdevumi finanšu gadam, kas startēs aprīlī, tiek lēsti 122,3 triljonu jenu (aptuveni 665 miljardu eiro) apmērā. Šie līdzekļi paredzēti ne tikai bruņoto spēku stiprināšanai, bet arī sociālās drošības tīkla noturēšanai augstas inflācijas apstākļos.
Aizsardzības ministrs Sinjiro Koizumi uzsvēra, ka šīs investīcijas ir eksistenciāli svarīgas, jo Japāna šobrīd atrodas sarežģītākajā ģeopolitiskajā situācijā kopš Otrā pasaules kara beigām. Tādējādi Tokija turpina mērķtiecīgi atteikties no savas ilgstošās pacifisma politikas, tiecoties dubultot aizsardzības tēriņus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un iegūt spējas veikt preventīvus pretuzbrukumus.
Projekts SHIELD: Tehnoloģiskais mūris piekrastes drošībai
Viens no ambiciozākajiem jaunā aizsardzības plāna elementiem ir augsto tehnoloģiju sistēma SHIELD. Šī piekrastes aizsardzības iniciatīva, kuras izmaksas tiek lēstas ap 100 miljardiem jenu, balstīsies uz inteliģentu bezpilota lidaparātu tīklu. Sistēmas mērķis ir radīt integrētu un hibrīdu barjeru, kas spētu efektīvi bloķēt jebkādus potenciālus ārvalstu karaspēka iebrukuma mēģinājumus no jūras.
Paredzēts, ka SHIELD sistēma tiks pilnībā ieviesta līdz 2028. gada pavasarim. Lai gan stratēģiskie punkti, kuros sistēma tiks izvietota, pagaidām tiek turēti slepenībā, eksperti norāda, ka galvenais fokuss būs vērsts uz Japānas dienvidrietumu salām, kas atrodas vistuvāk potenciālajiem konflikta reģioniem.
Taivānas faktors un attiecību saspīlējums ar Pekinu
Militārā budžeta pieaugums notiek uz fona, kad Tokijas un Pekinas attiecības ir sasniegušas zemāko punktu. Galvenais saspīlējuma cēlonis ir premjerministres Takaiči asā retorika attiecībā uz Taivānu. Novembrī viņa pieļāva iespēju, ka Japāna varētu militāri iesaistīties konfliktā, ja pret demokrātisko Taivānu tiktu vērsta agresija.
Ķīna, kas uzskata Taivānu par neatņemamu savas teritorijas daļu un nekad nav izslēgusi spēka pielietošanu tās pakļaušanai, šos izteikumus uztvērusi kā klaju provokāciju. Japānas lēmums palielināt militāros izdevumus Pekinā tiek traktēts kā reģionālās destabilizācijas veicināšana.
Ekonomiskie riski un milzīgais valsts parāds
Neskatoties uz drošības apsvērumiem, Takaiči vērienīgā izdevumu politika raisa nopietnas bažas finanšu tirgos. Japānas valsts parāds jau tagad ir pasaules mēroga fenomens – Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka tas šogad varētu sasniegt 232,7% no IKP. Tas ir augstākais rādītājs starp visām attīstītajām ekonomikām.
Premjerministre gan kategoriski noraida pārmetumus par fiskālo bezatbildību. Viņa uzskata, ka drosmīgi valsts izdevumi ir vienīgais veids, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi un nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves līmeni – no medicīnas un izglītības līdz labi apmaksātām darba vietām visā valstī. Intervijā izdevumam “Nikkei” Takaiči uzsvēra, ka fiskālā veselība joprojām ir prioritāte un valdība neplāno nekontrolētu parādzīmju emisiju vai nepamatotus nodokļu samazinājumus.
Galīgais lēmums par rekordlielā budžeta pieņemšanu tagad ir Japānas parlamenta rokās, kur gaidāmas karstas debates par to, kā sabalansēt valsts aizsardzības ambīcijas ar finansiālo stabilitāti.
