Jāsavāc vai tomēr nav jāvāc rudens lapas dārzā: patiesību beidzot izskaidro agronomi

Foto – Pixabay

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir – ko tad īsti ar tām rudens lapām darīt: savākt tās vai tomēr – atstāt, kā ir? Dzirdēti neskaitāmi viedokļi, kur vieni dārznieki saka – savākt, bet otri – atstāt. Kā tad tur īsti ar tām lapām ir?

Rudens ir brīnišķīgs, skaists laiks, kad daba gatavojas savam lielajam ziemas miegam. Daudziem cilvēkiem dārzi ir pilni sakrituši ar rudens lapām, bet pēdējos gados ļoti daudzi cilvēki “lauž šķēpus” par to, vai šīs lapas ir jāsavāc, kā to darīja vienmēr agrākos laikos, vai tomēr – jāatstāj, lai tās paliek. Ko par to saka agronomi?

Patiesībā, lai cik dīvaini nebūtu, gan tiem, kas apgalvo, ka lapas obligāti jāsagrābj un jānovāc, gan tiem, kas saka, ka lapas var palikt zemē, tieši tādas, kādas sabirušas, ir taisnība. Jo ir dažādas situācijas, dažādas lapas un dažādi risinājumi. Bet, par visu pēc kārtas.

Foto – Pixabay

Kad lapas vajag atstāt?

Atstāt lapas un tās nesavākt ir dabiski un noderīgi, jo tās, sadaloties baro augsni ar humusu, kalciju un dažādiem mikroelementiem. Tās tāpat aizsargā augus un pašu augsni no straujām temperatūras svārstībām. Tās rada lielisku biotopu ežiem, kukaiņiem, spāru un tauriņu kāpuriem – to sauc par dzīvu ekosistēmu.

Nokritušās lapas var atstāt zem krūmiem, kokiem un dzīvžogiem, kur tās nevienam netraucē, bet dara savu labo darbiņu. Tās var likt arī uz dobēm – izmantojot kā muklču, it īpaši, ja lapas ir smalkas, piemēram, augļu koku lapas.

VIDEO:

Lasi vēl: “Sals un sniegs var uznākt pēkšņi!”: meteorologs Toms Bricis paziņo, kādi laika apstākļi mūs sagaida šajā nedēļā

Padoms!

Daudzi cilvēki to nedara, jo baidās no tā, ka lapas sāks pūt. Jā, tas ir iespējams. Bet, lai no tā izvairītos, ir pavisam vienkāršs risinājums – tās sasmalcina ar zāles pļāvēju – tad tās ātrāk sadalīsies un nebojās zālienu!

Foto – Pexels

Kad lapas vajag savākt?

Tomēr ir atsevišķas situācijas, kad lapas tomēr labāk ir savākt. Tas ir tajos gadījumos, kad tās veido ļoti biezu, gaisa necaurlaidīgu slāni. Īpaši vērojams tas ir zem ozolu un kastaņu lapām – tās pūst lēni un “smacē” zāli. Jāsavāc tās arī tad, ja lapas ir ar kaitēkļiem, piemēram, ābeļu kraupe, kastaņu kodes un tamlīdzīgi.

Lapas jānovāc, ja tās krīt uz celiņiem, terasēm, bruģa – tur tās kļūst slidenas un vairs nav droši pa šīm vietām pārvietoties.

Ko darīt ar savāktajām lapām

1. Var likt kompostā – tās lieliski veidos strukturētu kompostu, īpaši, ja kompostā izmantosiet arī bioloģiskos atkritumus no ēdiena un no nopļautās zāles.

2. Izmanto tās mulčas vietā – ber virsū dobēm vai ap kokiem vismaz 5 līdz 10 cm biezā slānī.

3. Ber lapas maisos un izveido no tā visa “lapu kompostu” – līdz pavasarim tās sadalīsies un veidot vislabāko augsnes uzlabotāju – mēslojumu.

4. Protams, ja nevēlies darīt neko no visa iepriekš minētā, lapas var arī sadedzināt. Tomēr, to darot, pārliecinies savas pašvaldības noteikumos, ka tu drīksti lapas dedzināt un domā par kaimiņiem – nav vēlams tās dedzināt vējainā dienā, kad dūmi traucēs visiem.