Daudzi iedzīvotāji nemaz nezina, ka VUGD ik gadu rīko negaidītas pārbaudes, gan daudzdzīvokļu mājās, gan arī privātmājās un jo īpaši dažādās svarīgās iestādēs.
Lai gan dūmu detektors ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem, kas spēj pasargāt gan īpašumu, gan cilvēku dzīvību ugunsgrēka gadījumā, praksē tas daudzos mājokļos joprojām nav uzstādīts. Ugunsdzēsēji uzsver, ka detektoru neesamība bieži ir iemesls tam, ka liesmas netiek pamanītas pietiekami agri. Arī apdrošinātāji atzīst – sabiedrības attieksme pret dūmu detektoru uzstādīšanu aizvien ir neviennozīmīga.
Ministru kabineta noteikumi jau piecus gadus paredz, ka katrā mājoklī dūmu detektors ir obligāts. Tomēr Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pasūtītā aptauja rāda, ka 20% iedzīvotāju atzīst – viņu dzīvesvietā detektora joprojām nav.
Asociācijas vadītājs Jānis Abāšins norāda, ka liela daļa cilvēku, kuri detektoru nav uzlikuši, vienkārši uzskata, ka tas nav nepieciešams, bet apmēram piektā daļa apgalvo, ka par prasību nav zinājusi – gan esot grūti tam ticēt. Turklāt reālā aina, visticamāk, ir vēl neiepriecinošāka, jo ne visi ir gatavi godīgi atzīties par detektora trūkumu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieredze liecina, ka lielākajā daļā izsaukumu vietu dūmu detektoru nav. Turpretī tur, kur tas bijis uzstādīts, ugunsgrēka sekas parasti ir mazākas, jo apdraudējumu var pamanīt agrīni.
VUGD pārstāvji uzsver, ka detektors ir būtiski svarīgs gan privātmājās un dzīvokļos, gan birojos un citās telpās. Īpaši nozīmīgs tas ir naktī, jo cilvēks guļot nereaģē uz dūmu smaržu, bet detektors darbojas kā “dežurants”, savlaicīgi brīdinot par briesmām.
Ugunsdzēsēji arī atgādina, ka detektors ne tikai jāuzstāda, bet arī regulāri jāpārbauda. Testēšana ir vienkārša – nospiežot testa pogu, jāsadzird skaļš signāls. Ierīces ieteicams izvietot gaitenī un guļamistabās, taču ne virtuvē vai vannasistabā.
Apdrošinātāji norāda, ka ugunsgrēki var radīt postījumus desmitiem vai pat simtiem tūkstošu eiro apmērā, īpaši gadījumos, kad nodeg visa ēka. Ja ir tieša saistība starp ugunsnelaimes sekām un faktu, ka mājoklī nav bijis detektora, apdrošinātājs var samazināt vai ierobežot kompensācijas apmēru. Vai tas tiks darīts, atkarīgs no konkrētā uzņēmuma politikas, taču principā tiek prasīts, lai normatīvie akti būtu ievēroti.
Aptaujas dati rāda arī interesantu tendenci – detektora uzstādīšana šķiet mazāk svarīga vīriešiem nekā sievietēm. Kā norāda Abāšins: “Mīļās sievietes, pieskatiet vīriešus, lai viņi uzliek dzīvoklī dūmu detektorus.”
Kā un kāpēc notiek negaidītas pārbaudes
VUGD veic gan plānotās, gan neplānotās pārbaudes. Plānotās pārbaudes notiek objektos ar paaugstinātu bīstamību, kā arī citās iestādēs, viesnīcās, sociālajās mājās un ražošanas ēkās. Pārbaudāmo vietu izvēli nosaka kopējā ugunsgrēku statistika valstī, un regulāri tiek veikta arī daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpu kontrole.
Ārkārtas jeb neplānotās pārbaudes tiek uzsāktas, ja par to lūdz iedzīvotāji vai apsaimniekotāji, kā arī pēc notikušiem ugunsgrēkiem vai sadarbībā ar citiem dienestiem.
Kopumā dienests gada laikā veic apmēram 4–5 tūkstošus plānveida un vēl 2–3 tūkstošus ārkārtas pārbaužu. Bieži pārbaudēs tiek atklāts, ka ēkā nav veikta savlaicīga elektroinstalācijas pārbaude, tostarp sazemēšanas ierīču kontrole. Tāpat nereti nav apsekots dūmvads vai tas nav tīrīts atbilstoši prasībām. Daudzviet netiek ievērota arī apkures sistēmu, gāzes iekārtu un dabiskās ventilācijas kanālu pārbaudes un tīrīšanas kārtība.
Kāds sods
Lai gan normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts sods tieši par dūmu detektora trūkumu, par ugunsdrošības prasību neievērošanu kopumā var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Fiziskām personām sods var būt no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Soda apmērs tiek noteikts, ņemot vērā pārkāpuma būtību, tā radītos riskus, iespējamos mīkstinošos apstākļus un personas finansiālo situāciju.
Ja pārkāpums nav tāds, kas rada tūlītēju ugunsnelaimes risku, amatpersona vispirms parasti izdod administratīvo aktu ar noteiktu termiņu, līdz kuram neatbilstības jānovērš. Tikai gadījumā, ja tas netiek izdarīts noteiktajā laikā, īpašniekam vai ēkas apsaimniekotājam var tikt piemērots naudas sods.
