Domāju, ka daudziem cilvēkiem ir pazīstama situācija, ka cilvēks it kā labi pelna, bet naudas tomēr kaut kā nepietiek. Viņa burtiski kaut kur aizplūst, it kā algas nekad nebūtu bijis.
Vienmēr esmu domājusi, ka cilvēki, kuriem hroniski trūkst naudas, lai gan ienākumi ir diezgan labi, vienkārši nezina, kā pareizi sadalīt savus līdzekļus.
Tomēr, iespējams, ka tas nemaz tā nav. Varbūt cilvēks kaut ko dara nepareizi. Varbūt mājoklis vienkārši ir aizvainots par kādu sava īpašnieka rīcību un nevēlas viņam palīdzēt.
Lielākajai daļai mūsdienu cilvēku šāds apgalvojums, visticamāk, šķitīs muļķība.
Taču mūsu tālie senči ticēja, ka noteiktu tradīciju ievērošana palīdz piesaistīt un noturēt mājā veiksmi, kā arī atvairīt nelaimi un problēmas. Bija pieņemts stingri ievērot zināmus noteikumus.
Bērnībā es katru vasaru vairākas nedēļas pavadīju pie vecmāmiņas, kura tolaik dzīvoja parastā ciematā, visparastākajā lauku mājā. Mana vecmāmiņa visu mūžu bija nodzīvojusi ciematā, tāpēc arī viņas pasaules uzskats bija “standarta” lauku cilvēku skatījums.
No bērnības atcerējos dažus interesantus likumus, par kuriem vēlos jums pastāstīt.
Kādam jābūt galdam
Pirmais, ko atceros, ir īpaša attieksme pret pusdienu galdu. Kā mēdza teikt mana vecmāmiņa: galds ir tronis. Agrāk šis virtuves atribūts tika uzskatīts par galveno veiksmes un bagātības vilinātāju, un zem galdauta noteikti gulēja dažas piezīmes. Turklāt arī pats galdauts bija ļoti svarīgs.
Ar galdu bija saistīti daudzi aizliegumi.
*Piemēram, sēdēt uz galda bija stingri aizliegts. Šis noteikums attiecās ne tikai uz pusdienu galdu, bet vispār uz visiem galdiem mājā.
*Tāpat uz tiem nedrīkstēja likt nepiemērotus priekšmetus, tas ir, tādus, kas nav paredzēti galdam (apģērbu un tamlīdzīgi).
*Drupatas pēc maltītes bija jānoslauka tikai ar lupatiņu, nevis ar pliku roku, jo citādi jūs dzīvosiet trūkumā.
*Bez tam Lieldienās bija aizliegts pret galdu kaut ko dauzīt, pat vārītas olas. Tika uzskatīts, ka tādā veidā var salauzt savu likteni.
*Vēl viens ar galdu saistīts apzīmējums – uz tā nedrīkst atstāt tukšus traukus, jo tā ir Dieva dāvanu un dzīves pārpilnības vieta.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk