Un rodas mūžīgie jautājumi – Cik tad var iet šo censoņu pavadā, kā var vienkārši tāpat atdot lielas summas cilvēkiem, kurus pat acīs neesi redzējis, kas notiek ar cilvēkiem?
Šādi stāsti diemžēl kļūst arvien biežāki. Tādi cilvēki izmanto cilvēku uzticību un vientulību, lai pakļautu tos savai gribai. Viņi spēlējas ar cilvēka apjukumu un nereti dara to ļoti profesionāli – tā, ka pat pieaugušam un pieredzējušam cilvēkam nav viegli pretoties.
Kaimiņiene bieži viesojās, baudīja šašliku un smaidīja, bet kādu dienu es viņai uzdevu jautājumu
Lasi vēl: Pensionārs kļūdaini paliek bez pensijas, taču vēlāk saņem vairāk nekā 55 000 eiro kompensāciju
Vecāka gadagājuma cilvēki bieži kļūst par galveno mērķauditoriju, jo viņi ir audzināti citos laikos, kad cilvēku vārds un balss šķita uzticami. Daudziem nav iemaņu atpazīt mūsdienu metodes – viltus zvanu centrus, spiedienu un neatlaidīgu manipulāciju.
Sāpīgākais šajā visā ir tas, ka šie cilvēki, lai arī cietuši no krāpniekiem, turpina vainot paši sevi – ka nepaspēja attapties, ka noticēja. Bet patiesībā vaina nav viņos – vaina ir tajos, kuri apzināti un bez sirdsapziņas izmanto cilvēku trauslumu.
Anitas gadījums, lai arī smags, ir arī brīdinājums mums visiem – būt modriem, atklāti runāt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, lai viņi nekautrētos pastāstīt par aizdomīgiem zvaniem vai dīvainiem lūgumiem. Dažreiz pat viena saruna var glābt no lielām nepatikšanām.
Un, protams, šāda pieredze atstāj sekas. Zaudēt mājokļa daļu, pasliktināt dzīves apstākļus – tas ir traki, it īpaši cilvēkam cienījamā vecumā. Tomēr labā ziņa ir tā, ka viņai līdzās bija meita, kura neļāva zaudēt visu. Tā ir vēl viena mācība – ka grūtā brīdī svarīgākais ir nebūt vienam.
Šis stāsts liek aizdomāties par to, cik uzmanīgiem jābūt un cik ļoti ir jāsargā savi tuvinieki. Jo krāpnieki nemazinās – viņi vienkārši maina metodes. Sargiet sevi!
