Neviens nekad nav līdz galam gatavs negaidītiem viesiem — ne morāli, ne fiziski. Jo īpaši tad, ja esi pieradis viesus sagaidīt kā nākas, ar pilnu galdu cienasta.
Vienreiz gadā šādu pārsteigumu var pieņemt ar smaidu, bet ir arī tādi cilvēki, kas iegriežas nepieteikušies regulāri un aizsēžas tik ilgi, kamēr viss cienasts ir beidzies.
Bieži vien pie galda atrodas arī kāds viesis, kurš svinību laikā mēdz pārspīlēt ar dzērieniem un beigās tik tikko turas kājās.
Ja cilvēks ir atnācis kopā ar dzīvesbiedru, atmosfēra kļūst saspringta: vienam jācenšas nogurušo aizvest prom, bet tas var radīt nepatīkamus mirkļus un spriedzi.
Visu šo nākas izturēt mājiniecei, un tas noteikti nav patīkami. Teorētiski varētu rīkot arī svētkus bez grādīgajiem dzērieniem, taču kur atrast kompāniju, kas visi būtu gatavi tam piekrist?
Daži viesi īpaši izceļas ar vēlmi komentēt mājokļa iekārtojumu. Vienam nepatīk aizkaru stāvoklis, citam gribētos gaišākas tapetes, bet vēl kāds pārliecina, ka galdam jāstāv pavisam citā vietā.
Parasti tie ir tieši radinieki, un ar viņiem ir visgrūtāk — jo pateikt “stop” ne vienmēr ir vienkārši. Tomēr viņi nereti aizmirst, ka vienīgais cilvēks, kuram ir tiesības lemt par mājas iekārtojumu, ir tas, kurš tur dzīvo.
Tādi, kuri patiešām izprot situāciju, sastopami reti. Toties ir gana daudz to, kas pēc tam labprāt pārspriež aiz muguras, kas mājās ir “ne tā”.
Parasti tos, kuri nelabprāt aicina viesus, mēdz dēvēt par noslēgtiem vai pat nemīlīgiem cilvēkiem. Bet vai tas tiešām atbilst patiesībai?
Ir cilvēki, kuri labprāt pavada laiku kompānijā, taču dod priekšroku darīt to neitrālā vidē, bet mājās vēlas palikt vieni. Un jāatceras — tā ir ikviena cilvēka tiesības.
Dzīve kļūst vienkāršāka un mierīgāka, ja ļaujam sev noteikt robežas un saglabāt mājas kā vietu atpūtai, nevis pastāvīgām viesībām. Katram ir tiesības izvēlēties, kā justies ērti savā telpā.
👉 Bet kā ir ar jums — vai jūs labprātāk uzņemat viesus mājās vai dodat priekšroku tikšanās reizēm ārpus tām?
