Zinātnieku komanda izmantoja datus, kas iegūti 1979. gadā, aptaujājot 6432 amerikāņus, kuri tobrīd bijuši vecumā no 14 līdz 22 gadiem. Dalībnieki būdami 25 līdz 39 gadus veci regulāri atskaitījās par apmierinātību ar savu darbu, kā arī tiklīdz dalībnieki sasniedza 40 gadu vecumu, tie ziņoja par savu veselības stāvokli.
Nemaz nav jātuvojas savas karjeras noslēgumam, lai ievērotu to, ka neapmierinātība ar darbu ietekmē veselību, it īpaši garīgo veselību.
Zinātnieki atklāja kopsakarības: tie, kuri bija neapmierināti ar savu darbu karjeras sākumā, daudz biežāk vēlākā dzīves posmā sastapās ar garīgās veselības problēmām. Specifiskāk, šie dalībnieki daudz biežāk cīnījās ar depresiju, cieta no pārlieku lieliem uztraukumiem un viņiem parādījās miega traucējumi. Tie, kuri sākotnēji bija neapmierināti ar savu darbu, bet vēlāk viņu apmierinātība krasi pieauga, nesaskārās ar līdzīgām veselības problēmām.
“Mēs atklājām, ka apmierinātībai ar darbu ir kumulatīvs efekts uz veselību 40 gadu vecumā,” piemetina Džonatans Dirlams, vadošais pētnieks un doktorantūras students Ohaio Štata Universitātē.
Saprotams, ka būs nepieciešami padziļinātāki pētījumi, tomēr sākotnējie atklājumi liecina par to, ka neapmierinātība ar darbu atspoguļojas uz veselību. Ņemot vērā, ka dati ievākti tikai tad, kad pētījumā iesaistītie sasnieguši 40 gadu vecumu, nav iespējams aplūkot to, kā šiem indivīdiem veicies tālāk dzīvē.
“Garīgās veselības problēmas tiem, kuri nav bijuši apmierināti ar savu darbu var novest pie fiziskās labsajūtas problēmām,” skaidro Ohaio Štata Universitātes asociētais profesors un pētījuma autors Hajs Žengs. “Palielināta trauksmainība un depresija var izraisīt kardiovaskulāras saslimšanas cilvēkiem sasniedzot lielāku vecumu.”
