Pētījumā, kas aprakstīts arī izdevumā Psychology Today, tika atklāts, ka cilvēki, kuri ilgāk paliek nomodā un mostas vēlāk, ir gudrāki un inovatīvāki. Naksnīgā dzīve savā ziņā ir pretstats tam, kā dzīvoja mūsu senči, tāpēc pastāv lielāka iespējamība, ka cilvēkam piemīt progresīvāka domāšana.
Svarīgi: 10 pazīmes, kas liecina par miega trūkumu organismā
Eksperti no Amerikas Pediatrijas akadēmijas skaidro, ka saistību starp ilgāku miegu un intelektu var redzēt, piemēram, pusaudžu vecumā, kad miegam ir jāvelta vairāk laika. Ja pieaugušajiem ir jāguļ astoņas stundas, tad pusaudžiem ir vajadzīgs līdz pat pusotrai stundai ilgāks miegs.
Pubertātes vecumā ir grūti aiziet gulēt pirms 23.00, bet došanās uz skolu nozīmē celties pirms 7.00, un daudzi cieš no miega trūkuma. Rezultātā pasliktinās viņu mācīšanās spējas un sniegums arī citās jomās.
Bieži vien miega trūkums ir saistīts arī ar liekā svara problēmām, depresiju, alkohola un narkotiku lietošanu, kā arī tas veicina iekļūšanu satiksmes negadījumos. Turklāt gulēšanas paradumi var palielināt risku saslimt ar diabētu, kardiovaskulārajām slimībām un pat Alcheimera slimību.
Jautājums par mācību stundu sākuma laiku kļūst īpaši svarīgs, ja salīdzina dažādu skolu rezultātus. ASV, piemēram, tika apkopoti dati par labākajām valsts skolām, un jau piekto gadu pēc kārtas vislabākie rezultāti ir skolai, kurā mācības sākas 9.15. Tā kā ASV vidēji pamatskolās un vidusskolās mācības sākas ap 8.00, Amerikas Pediatrijas akadēmijas eksperti iesaka uzsākt mācības vismaz pusstundu vēlāk.
Tātad ir zinātniski pierādīts, ka gulēšana nāk par labu gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem. Tāpēc nākamreiz, kad trīs reizes atliksi modinātāja signālu, atceries, ka par to nav jājūtas slikti, jo tas nāk par labu ķermenim un prātam.
Interesanti: Kā miegs ietekmē sievietes degsmi gultā?
Avots: womansday.com