Pētījuma autors ir Oisteins Svaness (Oistein Svanes) no Bergenas Universitātes, un tā ietvaros 20 gadu garumā tika apkopoti dati par 5000 sievietēm. Rezultāti liecina, ka sievietēm, kas ikdienā nodarbojas ar uzkopšanu, par 17% pasliktinās plaušu darbība salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem. Arī tās sievietes, kas regulāri tīra savus mājokļus, ir pakļautas riskam. 20 gadu laikā viņām par 14% pasliktinājās plaušu darbība, jo tajās bija iekļuvušas ķīmiskas vielas, piemēram, amonjaks, kas kairina elpceļus un var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Pirmo reizi tika pētīts, kādu ietekmi ķīmisko tīrīšanas līdzekļu lietošana atstāj uz veselību ilgtermiņā.
Svaness uzsver, ka mājas uzkopšana ir ļoti ikdienišķa nodarbe, tāpēc tas skar ļoti daudzus cilvēkus. Viņš uzskata, ka ir jāsāk pievērst vairāk uzmanības tam, kādas ķimikālijas nokļūst gaisā, kad izmantojam, piemēram, izsmidzināmos tīrīšanas līdzekļus.
Dr. Garets Volters (Gareth Walters) no Birmingemas, Anglijā, nodarbojas ar arodslimību pētīšanu, un arī viņš norāda, ka tīrīšanas līdzekļu ietekmē ilgtermiņā tiek bojāta plaušu veselība, un šis pētījums ir pirmais pierādījums tam. Turklāt cieš ne tikai apkopēju profesijas pārstāvji, bet visi, kas tīra savus mājokļus.
Volters uzskata, ka pie vainas varētu būt pret antibiotikām rezistento baktēriju, piemēram, Staphylococcus aureus, uzplaukums. Viņš skaidro: “Dažos sadzīvē izmantotajos tīrīšanas līdzekļos ir tās pašas vielas, kas rūpnieciskajos, un, manuprāt, tas ari izskaidro rezistento baktēriju klātbūtni slimnīcās pirms 10 vai 15 gadiem. Domāju, ka tās ir kļuvušas stiprākas. Manuprāt, iemesls ir komerciāls – ja vari pārdot produktu, kas nogalina visas baktērijas, tad to būs vieglāk pārdot nekā tādu, kas nogalina tikai 70% baktēriju. Tomēr ir arī monētas otra puse – baktērijas kļūst stiprākas un var izraisīt slimības.”
Volters norāda, ka, izmantojot sadzīves tīrīšanas līdzekļus, ir neliels risks saslimt ar hroniskām obstruktīvajām plaušu slimībām (HOPS), ja vien tos nelieto katru dienu un ilgstošā laika periodā. Pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies astmas slimnieku skaits, tieši saistībā ar sadzīves tīrīšanas līdzekļu ietekmi. Parasti ar to saskaras cilvēki, kas tīrīšanas līdzekļus izmanto savā darba vietā, piemēram, veselības aprūpes darbinieki un apkopēji, kā arī tie, kas strādā telpās, kuras regulāri ir jātīra. Volters skaidro, ka pat strādājot birojā un nesaskaroties ar šiem tīrīšanas līdzekļiem, tik un tā var ieelpot to, kas ir palicis gaisā.
Kā var zināt, ka esi pakļauts tīrīšanas līdzekļu ietekmei?
Parādās tādi simptomi, kā klepus, velkošas sāpes krūškurvī, elpas trūkums pie minimālas piepūles un sēkšana. Ja tos pamani, tad būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Ja arī simptomi mazinās, kad vairs neatrodies konkrētajās telpās, tie tik un tā ir jāpārbauda. Līdzīgi kā smēķēšana, arī nekontrolēta astma, kas ir ielaistā stadijā, var izraisīt HOPS slimības. Ja astmas cēlonis netiek novērsts vai simptomi netiek pamanīti, tad plaušu darbības traucējumi laika gaitā var kļūt pastāvīgi.
Kā rīkoties?
Volters iesaka vienmēr izlasīt, kas ir rakstīts uz tīrīšanas līdzekļu etiķetēm, un tikai tad tos iegādāties. Cilvēkiem vajadzētu uzmanīgi sekot līdzi lietošanas instrukcijām un izmantot pareizo koncentrāciju, lai tīrīšanas līdzekļi būtu pietiekoši labi atšķaidīti. Ļoti svarīga ir arī uzkopjamās telpas ventilācija. Ja tīrīšanas līdzeklis ir jāatšķaida, nevajadzētu izmantot siltu ūdeni, jo tas izdala tvaikus, kurus cilvēks pēc tam ieelpo. Visbeidzot, labāk būtu izmantot nevis izsmidzināmos tīrīšanas līdzekļus, bet gan tādus, kas ir jāuzklāj tieši uz virsmas vai tīrāmās lupatiņas.
Bīstamās ķimikālijas, no kurām vajadzētu izvairīties
Astmu var izraisīt vairākas tīrīšanas līdzekļos izmantotās sastāvdaļas, taču uz visiem cilvēkiem tās neiedarbojas vienādi. Dažas no biežāk sastopamajām ķimikālijām ir:
- Metilizotiazolinons – sastopams izsmidzināmajos virtuves un grīdas tīrīšanas līdzekļos, kā arī vairākos skaistumkopšanas produktos.
- Benzalkonija hlorīds (četraizvietotā amonija savienojums) – parasti tiek izmantots dezinfekcijas līdzekļos, kas paredzēti grīdām un citām virsmām.
- Nātrija hipohlorīts – sastopams balināšanas līdzekļos, kas ražoti uz hlora bāzes.
- Smaržvielas tīrīšanas līdzekļos, piemēram, limonēns, kas rada citrusaugļu aromātu.
- Izotiazolinons – tiek izmantots vairākos šķidrajos trauku un veļas mazgāšanas līdzekļos.
Kā samazināt kaitīgo vielu ietekmi
- Pārbaudi, kas rakstīts uz produktu iepakojuma un nepērc tos, ja sastāvā ir bīstamās ķīmiskās vielas.
- Seko instrukcijai par drošu ķimikāliju lietošanu.
- Neizmanto izsmidzināmos līdzekļus, lai gaisā nonāktu mazāk ķimikāliju.
- Tīrīšanas laikā un pēc tās atver logus un durvis, lai izvēdinātu telpas.
- Ja ir aizdomas par ķimikāliju ietekmi uz plaušām, vērsies pie ģimenes ārsta un pārbaudi plaušas.
Avots: mirror.co.uk