Kāpēc, iespējams, ASV izglītības sistēma ir labāka par Latvijas, un ko es mainītu Latvijas izglītībā
Puisis, kas pamatskolu pabeidza Latvijā un turpināja mācības Amerikā, pauž savu viedokli un dalās ar savu pieredzi. Viena no galvenajām problēmām, viņaprāt, ar ko saskaras Latvijas izglītības sistēma, ir attieksme pret skolotājiem. Amerikā skolotājus novērtē — ne tikai skolēni, bet arī sabiedrība kopumā.
Tur nav jāsatraucas par to, cik daudz naudas skolotājam būs mēneša beigās. Man patika, kā Amerikā skolotājs pasniedza — viņš mācīja interesanti, viņš ieklausījās skolēnos. Diemžēl Latvijā tā nenotiek — te skolēnus vērtē, bet skolotājus bieži vien nenovērtē.
Ja Latvijā skolotājiem būtu lielāka konkurence, tas motivētu vairāk censties. Mēs zinām, ka Latvija skolotāju ļoti trūkst. Taču konkurenci iespējams panākt tikai tad, ja piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu. Amerikā skolotāju algas ir augstākas, tāpēc cilvēki cīnās par šo profesiju un dara savu darbu ar degsmi.
Latvijā, diemžēl, bieži sastopami skolotāji, kuriem nav motivācijas vai pat nepatīk savs darbs. Protams, ir arī izcili skolotāji, kuriem pienākas pateicība, bet kopumā trūkst stimula, jo nav konkurences. Es uzskatu, ka viens no pirmajiem soļiem, lai padarītu mācības interesantākas, būtu tieši motivēti un entuziastiski skolotāji.
Otrs būtisks aspekts ir stundu pārslodze Latvijā
Kad devos uz Ameriku, man jau bija sakrāti pietiekami kredītpunkti, lai turpinātu mācības izlaižot vienu klasi. Latvijā dienā var būt pat 9–10 stundas, kas ir ārkārtīgi nogurdinoši. Amerikā sistēma bija daudz elastīgāka — sporta stundas, treniņi, viss tika pielāgots. Mācību diena sastāvēja no 3 līdz 4 blokiem, katrs apmēram stundu un desmit minūtes. Tas deva iespēju saglabāt dienas ritmu un arī atpūsties.
Tur mācības notika citādi. Lekcijas pasniedza kā pieaugušiem cilvēkiem — tu izvēlies, vai pierakstīt, vai nepierakstīt. Atbildība par mācīšanos ir uz paša pleciem. Nebija arī tādu regulāru pārbaudes darbu kā Latvijā. Mācības bija balstītas uz ilgtermiņa uzdevumiem, bija jālasa literatūra un jāsagatavojas katrai nodarbībai. Ja kavē, tad nokavē lielu daļu darba. Toties nebija biežo testu un pārbaudes darbu, bet darbi bija apjomīgi un vērtīgi.
Trimestros mācījāmies apmēram 3 līdz 4 priekšmetus vienlaikus, kas ļāva koncentrēties un padziļināti apgūt tēmas. Tas, manuprāt, ir daudz efektīvāk nekā mācīties desmit dažādus priekšmetus vienlaikus.
Lasi vēl: Neticama atgriešanās jeb kā kaķis tika atrasts pēc 5 gadiem otrā pasaules malā
Pēdējā gada laikā esmu apceļojis vairākas valstis — iespējams, vairāk nekā visā iepriekšējā dzīvē
Un jāatzīst — šis gads man ir bijis arī lielākās personīgās izaugsmes periods. Esmu redzējis un dzirdējis ļoti daudz, piedzīvojis dažādu kultūru sajaukumu, kas ļāvis paskatīties uz pasauli no cita skatu punkta.
Esmu domājis par to, kur nākotnē vēlētos uzsākt savu uzņēmumu, kur strādāt vai pat veidot ģimeni. Ekonomiskās iespējas dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgas, taču interesantas — gan Eiropā, gan Amerikā, gan arī tepat Latvijā. Ir vērtīgi redzēt dažādās iespējas un pārdomāt, kura vide vislabāk atbilst manām vēlmēm un nākotnes plāniem.
Lasi vēl: Nejauši saņēmu vēstuli e-pastā ar konfidenciālu informāciju, bet negaidīju, ka viss tā izvērtīsies
Redzot un salīdzinot dažādas izglītības sistēmas un dzīves pieredzes dažādās valstīs, esmu sapratis, cik būtiski ir, lai mācību vide būtu motivējoša, cilvēk – orientēta un pielāgota mūsdienu vajadzībām. Latvijā ir daudz potenciāla, bet nepieciešamas pārmaiņas — gan skolotāju atbalstā, gan mācību slodzes sabalansēšanā.
Apvienojot labāko no abām pasaulēm — Latvijas pamatīgumu un Amerikas elastību — mēs varētu veidot izglītības sistēmu, kas iedvesmo jauniešus nevis tikai iegūt atzīmes, bet patiesi mācīties, attīstīties un meklēt savu ceļu dzīvē.
