Īstā nozīme atklājas tad, kad cilvēki par tiem uzzina paši, nejauši.
5.Par mērķiem un plāniem
Renesanses mākslinieki atgādināja: “Nepabeigtu darbu nevajag rādīt priekšlaikus.” Ar iecerēm un mērķiem ir līdzīgi — tie sākumā ir kā jauni asni, kam nepieciešama rūpīga kopšana un miers, lai tie izaugtu stipri un pamanāmi.
Pastāstot par saviem mērķiem pārāk agri, var nākties saskarties ar lieku spiedienu vai nevajadzīgiem komentāriem. Tāpēc daudz gudrāk ir vispirms sasniegt rezultātu un tikai tad dalīties ar to. Klusums līdz panākumiem piešķir tiem vēl lielāku vērtību.
Cilvēki un klusums
Mēs visi esam redzējuši, kā daži dalās ar ikvienu savas dzīves detaļu — sākot no ikdienas notikumiem līdz sīkākajām izvēlēm. Tas liek viņu stāstam šķist pārāk paredzamam, gluži kā grāmatai, kuras beigas jau zināmas no paša sākuma.
Ir cilvēki, kuri izvēlas dalīties ne ar visu, bet saglabāt daļu sev. Viņu klusumā jūtams miers un iekšējs spēks, kas pievelk un liek justies droši viņu klātbūtnē.
Kāpēc klusēšana ir vērtīgāka par vārdiem
Klusums nav tukšums, bet telpa, kurā nobriest enerģija un piedzimst spēks.
– Tas pasargā.
– Tas palīdz saglabāt iekšējos resursus.
– Tas padara personību dziļāku.
Konfūcijs teica: “Gudrais klusē par trim lietām: par to, ko vēl nav paveicis; par to, ko vēl nav sapratis; un par to, kas attiecas uz citiem.”
Mūsdienu trokšņainajā pasaulē spēja saglabāt pauzi kļūst par īstu bagātību. Francs Kafka atzīmēja: “Netērē vārdus skaidrojumiem: cilvēki dzird tikai to, ko paši vēlas dzirdēt.”
Dažreiz labāk vienkārši pasmaidīt un paklusēt. Jo mazāk atklājam galveno, jo vairāk spējam to nosargāt sevī.
