Jūniju sauc par aukstāko šajā gadsimtā un aicina paciesties, jo jūlijā nekas labāks nesolās. Šķiet, kur vēl sliktāk? Izrādās, laikapstākļi vēl nav izsmēluši visus pārsteigumus. Aukstums īpaši sarūgtina dārzkopjus un dārza mīļotājus.
Laiks pārdēvēt mēnešus. Patiesi, ir sajūta, ka siltums pie mums tagad ir tikai agrā pavasarī, bet vasarā – īsta rudens sajūta. Drīzāk jāgatavojas sagaidīt sniegu dārzā, nevis gaidīt vasaru. Aukstums nozīmē fitoftoru, izaugsmes palēnināšanos, imunitātes samazināšanos visam, kas aug. Ak, neredzēt ražas…
Sniegs vasarā
Starp citu, sniegs jau bija. 2025. gada jūnijs vairākkārt pārsteidza ar anomālijām. Visa pasaule bija pārsteigta par brīnumu: Atakamas tuksnesī (sausākajā tuksnesī pasaulē) uzsniga sniegs.
Jūnija vidū sniegputenis pārsteidza Dienvidāfriku, bet nedaudz agrāk lietusgāzes skāra Ķīnu un Indiju. Nav tik bēdīgi sniegs un lietus, kā plūdi, ko tie izraisa. Urālā jūnija beigās 2025. gadā, papildus lietum, uzsniga krusa. Tik biezs, ka dārzniekiem tiešām bija grūti atrast savu dārzu.
Pārsvarā visur līst… Kaķi slēpjas zem lietussargiem, kurus saimnieki iznes žāvēšanai. Pat kaķis saprot: bez lietussarga no mājas degunu ārā nebāzt. Spēcīgas lietusgāzes šobrīd skar plašu Eiropas teritoriju: sākot no centrālās daļas līdz pat Austrumeiropai – visur līst. Vairs nav spēka paciest, toties nav karsts.
Baiba Sipeniece-Gavare dalās ar to, kā viņa izlieto ievērojamu daļu savu ienākumu
Kāda te vēl karstuma gaidīšana! Pirms iešanas dārzā nākas saģērbties siltāk: te veste, te siltāks džemperis. Kurina krāsnis, bērnu nometnē ieslēgta apkure.
Kādi ir cēloņi
Globālais cēlonis: Pētnieki norāda uz antropogēnajām klimata izmaiņām. Lokāli: Viss ir “iestrēgušo” atmosfēras viļņu vaina, kas maina mums ierastos klimatiskos modeļus. Spilgts piemērs – 2025. gada jūnija sākums: Ziemeļos bija karstums, bet pie Melnās jūras – vēsums. Pagājušā gadsimta vidū netipiski klimatiskie notikumi vasarā notika vidēji vienu reizi sezonā. Tagad to biežums pieaudzis līdz trim gadījumiem sezonā (trīs reizes vairāk).
Zinātniskais skaidrojums
Viļņi rodas, kad milzīgas strūklas atmosfērā “iestrēgst” uz vairākām nedēļām, bloķējot ierasto gaisa cirkulāciju. Tas noved pie ilgstoša karstuma, nepārtrauktiem lietiem vai ieilguša sausuma.
Lasi vēl: Murgs sāksies no 9. jūlija un ilgs 27 dienas pēc kārtas: ko sola sinoptiķi
Kāpēc Austrumeiropā ir auksts
Jūnijā sinoptiķi novēroja aktīvu vēsa gaisa plūsmu no Ziemeļatlantijas un Arktikas. Virs Austrumeiropas burtiski iestrēga plašs ciklons. Aukstais arktiskais gaiss atnāca ar sveicienu no Barenca un Karas jūras.
Šis atmosfēras “ekrāns” bloķēja siltā gaisa ieplūdi no dienvidiem un vienlaikus atvēra ceļu aukstajām arktiskajām straumēm.
Tomēr, pēc nokrišņu daudzuma, 2025. gada jūnijs pagaidām nav atzīts par rekordistu. Rekordlielie 193 mm bija 2020. gada jūnijā. Tā ka, nav par ko sūdzēties. Viss nav tik slikti. Laikam…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
