Šī ir mūsu 5. b klase 1996. gada 1. septembrī. Ja kādam interesē, fotogrāfijā es esmu otrajā rindā, tērpies pelēkā uzvalkā.
Negaidīts pavērsiens
Pēc šī raksta publicēšanas pagāja tikai pāris stundas, kad manā telefonā atskanēja paziņojums par jaunu īsziņu no nepazīstama numura. Atvēru to un sajutu, kā mugura nosalst. Tajā bija rakstīts:
“Sveiks! Esmu tā “meitene kunga prātā”, kura jūs visus izmeta no grupas. Tikko izlasīju tavu rakstu. Starp citu, par to pelēko uzvalku 1996. gadā tev taisnība – tas tev piestāvēja labāk nekā tava pašreizējā augstprātība. Un nē, es nebiju kunga prātā. Es biju kādā ne visai priecīgā iestādē pie dēla, un man vienkārši norāvās nervi, skatoties, kā jūs visi – pieauguši veči – baidāties uzrakstīt savu īsto vārdu un uzvārdu, bet slēpjaties aiz ‘filtriem’ un bildēm, kurās paši sevi nepazīstat. Grupu izdzēsu es, jo sapratu – mēs nevis neprotam cienīt viens otru, bet mēs vienkārši esam kļuvuši par svešiniekiem, kuriem nav drosmes paskatīties patiesībai acīs.”
Es sēdēju un ilgi skatījos ekrānā. Tajā brīdī es sapratu, ka visa šī mana “analīze” par citiem bija tikai spogulis manai paša nevēlēšanai redzēt cilvēkus aiz viņu kļūdām. Tajā pašā vakarā es izdzēsu savu apstrādāto profila bildi un uzliku parastu, vienkāršu foto. Bez filtriem.
Izrādās, reizēm tieši tie, kurus mēs saucam par “norakstītiem”, mums iedod visvērtīgāko mācību stundu pēc 25 gadiem.
Draugi, man tiešām interesē – vai kāds no jums ir apmeklējis savu klasesbiedru salidojumu? Kā tas izskatījās un kā noritēja? Un kādas attiecības jums ir izveidojušās ar skolas biedriem šobrīd? Dalieties ar savu viedokli un pieredzi!
