G-10 valstu valūtu grupā eiro un Japānas jenas kurss pret ASV dolāru samazinājās visstraujāk, vēsta Euronews.
Jūnijs valūtas tirgos ir svārstīgs mēnesis, ņemot vērā satraucošo globālo ekonomisko un politisko dinamiku. Lai gan noskaņojums izvairīties no riska izraisīja ASV dolāra nostiprināšanos attiecībā pret visām pārējām G10 valstu valūtām, eiro un Japānas jena ir vājākais pāris šajā grupā.
ASV dolāra indekss, kas ir galvenais dolāra kursa rādītājs, sasniedza augstāko līmeni šogad. Politiskās nenoteiktības apstākļos eiro kurss turpināja sarukt, tā kursam pret ASV dolāru trešdien noslīdot zem 1.067.
Vēl dramatiskāk Japānas jenas kurss attiecībā pret ASV dolāru pavājinājās līdz zemākajam līmenim 38 gadu laikā, tās kursam pieaugot līdz 160 jenām par 1 ASV dolāru, kas pēdējo reizi tika novērots 1986. gadā. Tajā pašā laikā Japānas jenas kurss vājinājās arī attiecībā pret eiro, sasniedzot līdz šim nebijušu līmeni – 171,80 jenas par eiro.
ASV dolārs, saukts arī par karalisko dolāru, var turpināt savu kāpumu, pateicoties spēcīgajai valsts ekonomikai un investoru iekārei pēc AI akcijām Volstrītā. Bet Eiro visticamāk turpinās vājumu attiecībā pret citām galvenajām valūtām Eirozonas politiskās nenoteiktības apstākļos.
Neskaidrība Francijā
Francijas parlamenta vēlēšanu pirmā kārta notiks svētdien, bet otrā kārta gaidāma 7. jūlijā. Aptaujātāja IFOP, Francijas galēji labējā Marinas Lepēnas grupa tiek uzskatīta par līderi ar 34,5 %, kreisā Jaunā tautas fronte iegūst 28,5 % atbalstu, bet Makrona Centristu partija krietni atpaliek ar 21 %. Galēji labējās grupas uzvara potenciāli radīs finansiālu nenoteiktību Francijā, kas ir visvairāk parādu apgrūtinātā valsts Eiropā.
Vislielākās bažas rada tas, vai valsts spēs apkalpot valdības parāda atmaksu. Kopš Makrons jūnijā izsludināja ārkārtas vēlēšanas, Francijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga par 20 bāzes punktiem (0,2 %) līdz 3,2 %, palielinot valsts parāda atmaksas slogu. Iemesls tam ir tas, ka Lepēna aicināja samazināt nodokļus un samazināt pensionēšanās vecumu, kā rezultātā samazināsies valdības ienākumi. Arī viņas nostāja ierobežot ārvalstu investīcijas un nostāja pret darba ņēmēju migrāciju var palēnināt ekonomisko izaugsmi. Galēji labējo atbalsts ievērojami palielinājās arī citās ES valstīs, kas var izraisīt nestabilitāti gan ekonomikas, gan politikas jomā.
Japānas jena varētu turpināt devalvēties
Lai gan Japānas Banka (Bank of Japan, BOJ) pirmo reizi kopš 2007. gada beidza piemērot negatīvu procentu likmi, starpība starp tās un citu nozīmīgāko centrālo banku procentu likmēm joprojām ir būtiska. Japānas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums ir 1.1% salīdzinājumā ar ASV līdzīgu obligāciju ienesīgumu, kas ir 4.33%. Liela starpība starp abu obligāciju etalonu ienesīguma likmēm, visticamāk, turpinās mudināt investorus turēt augstāku ienesīgumu nesošu valūtu, piemēram, ASV dolāru un Austrālijas dolāru, vienlaikus pārdodot jenu.
BOJ centieni veikt intervences ārvalstu valūtā, pērkot jenas un pārdodot ASV dolāru, maz ietekmēja valsts valūtas nostiprināšanos. Kamēr FED nesāks pazemināt procentu likmes, jenas kursa apakša drīzumā var netikt sasniegta.