Latvijā aptuveni 400 000 iedzīvotāju šovasar var saskarties ar situāciju, kad viņu eID kartēs esošais elektroniskais paraksts pēkšņi vairs nedarbojas.
Problēmas cēlonis ir Eiropas regulas izmaiņas un vecu mikroshēmu izmantošana dokumentos, kas izdoti laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Atbildīgās iestādes šobrīd steidzami meklē juridiskus risinājumus, lai dokumentu parakstīšana neapstātos jūnija vidū.
Ja nekas netiks darīts, simtiem tūkstošu karšu var zaudēt savu galveno digitālo funkciju, lai gan pašas apliecības joprojām būs derīgas personības apliecināšanai klātienē, zino raidījums DeFacto.
Kāpēc radās šāda situācija
Problēmas sakne meklējama eID karšu tehniskajā pusē. Tajās kartēs, kuras Latvija iepirka un izsniedza pirms dažiem gadiem, ir iestrādāta konkrēta ražotāja mikroshēma. 2022. gadā šīs mikroshēmas ražotājs paziņoja, ka pārtrauc tās atbalstu un vairs to nesertificēs. Tas nozīmē, ka no tehniskā viedokļa šīs detaļas vairs neskaitās pietiekami modernas un drošas atbilstoši jaunākajiem standartiem.
Papildu sarežģījumus radīja Eiropas Savienības jaunā regula par digitālo identitāti, kas stājās spēkā 2024. gada maijā. Iepriekš tika uzskatīts, ka sertifikācija būs derīga desmit gadus, taču jaunie noteikumi šo termiņu saīsināja uz pusi – līdz pieciem gadiem. Tā kā Latvija nebija lūgusi īpašu pārejas periodu, tagad esam nonākuši situācijā, kurā laika palicis pavisam maz – līdz jūnijam.
Kuras kartes ir apdraudētas
Risks skars galvenokārt tos cilvēkus, kuri savas eID kartes saņēma laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam. Kopumā tie ir vairāk nekā 355 tūkstoši pilsoņu un gandrīz 26 tūkstoši nepilsoņu. Daļa šo karšu tika izsniegtas arī ārzemniekiem un Eiropas Savienības pilsoņiem līdz pat 2025. gadam, jo PMLP turpināja izmantot esošos krājumus.
Dati rāda, ka e-parakstu savā viedkartē aktīvi lieto aptuveni 130 tūkstoši cilvēku. Lai gan e-parakstīšanās ar karti joprojām ir populāra, daudzi ir pārgājuši uz mobilajām lietotnēm. Svarīgi saprast, ka šī problēma skar tikai fizisko karti un tās ievietošanu datora lasītājā. Ja lietojat parakstu telefonā, uztraukumam nav pamata.
Risinājumi: vai kartes būs jāmaina
Iekšlietu ministrija un PMLP ir skaidri pateikuši, ka masveida karšu nomaiņa nenotiks. Tas prasītu pārāk milzīgus resursus – valstij tas izmaksātu ap 11 miljoniem eiro, un fiziski nemaz nebūtu tik daudz jaunu karšu sagatavju, ko izsniegt īsā laikā. Tāpēc šobrīd tiek strādāts pie tā, lai problēmu atrisinātu ar likuma grozījumiem.
Plānotie grozījumi paredz juridiski noteikt, ka pat ar beigušos sertifikātu šīs kartes Latvijas teritorijā joprojām būs derīgas dokumentu parakstīšanai. Tas nozīmē, ka valsts iekšienē šādam parakstam būs tāds pats juridiskais spēks kā līdz šim. Tomēr pastāv jautājums par to, kā šādus parakstus atpazīs starptautiskā vidē, jo ārpus Latvijas juridiskais “ielāps” varētu nedarboties.
Nākotnes plāni un ieteikumi iedzīvotājiem
Šī krīze ir likusi iestādēm pārvērtēt, cik ilgi digitālie dokumenti drīkst būt derīgi. Tā kā tehnoloģijas attīstās neticami ātri, desmit gadu termiņš eID kartei šķiet par garu. Jau tiek apspriesta iespēja, ka nākotnē personas apliecības varētu izsniegt tikai uz pieciem gadiem. Tas palīdzētu izvairīties no situācijām, kad dokumentā esošās tehnoloģijas noveco ātrāk par pašu karti.
Iedzīvotājiem šobrīd labākais ieteikums ir nesagaidīt jūniju un aktivizēt alternatīvus rīkus. Piemēram, “eParaksts mobile” vai “Smart-ID” ir risinājumi, kurus šī konkrētā mikroshēmu problēma neskar. Ja jums telefonā būs aktīvs mobilais paraksts, jūs varēsiet turpināt kārtot visas darīšanas digitāli, pat ja jūsu eID karte datora lasītājā vairs neuzrādīs parakstīšanas iespēju. Pagājušajā gadā iedzīvotāji e-parakstu izmantojuši vairāk nekā 18 miljonus reižu, un lielākā daļa to darīja tieši ar mobilo lietotni.
Lūk DeFacto sižets par šo tēmu:
