Latvijas tiesu sistēmā un konkurences tiesību vidē 2026. gada sākumā uzvirmojusi jauna spriedze. Konkurences padome (KP) paudusi asu kritiku Augstākās tiesas Senāta lēmumam, kas liek Administratīvajai apgabaltiesai vēlreiz skatīt tā dēvēto būvnieku karteļa lietu.
KP ieskatā šis spriedums nav tikai juridisks pavērsiens vienā procesā, bet gan bīstams precedents, kas var paralizēt tiesībsargājošo iestāžu spēju nākotnē atklāt slepenas un smagas vienošanās.
Strīda ābols: Slepeni noklausītās sarunas
Konflikta centrā ir jautājums par pierādījumu dabu un to apriti starp valsts iestādēm. Konkurences padomes rīcībā savulaik nonāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvajā darbībā iegūtie materiāli – sarunu ieraksti un to atšifrējumi. Tieši šīs sarunas kļuva par “mugurkaulu” apsūdzībai, kas 2021. gadā ļāva desmit būvniecības milžiem piemērot sodus vairāk nekā 16,6 miljonu eiro apmērā.
Senāts savukārt norāda uz būtisku tiesisku niansi: informācija, kas iegūta saskaņā ar Operatīvās darbības likumu specifiskiem mērķiem, nevar tikt nekontrolēti nodota citām iestādēm administratīvajiem procesiem. Tiesas ieskatā karteļu apkarošana neietilpst tajos mērķos, kuru dēļ drīkstētu tik dāsni dalīties ar slepeni iegūtu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesam.
Formālisms pret realitāti: KP argumenti
Konkurences padome neizpratni skaidro ar to, ka tiesa ir pievērsusies procesa “papīru pusei”, pilnībā ignorējot pārkāpuma būtību. Karteļi savas vienošanās nekad neprotokolē un neslēdz rakstiskus līgumus; tās ir mutiskas, slepenas un rūpīgi maskētas sarunas pirtīs, restorānos vai privātās telpās.
KP uzsver trīs galvenos punktus:
Pierādījumu unikalitāte: Bez operatīvajām sarunām pierādīt šādu mēroga vienošanos ir praktiski neiespējami.
Autentiskums: Tiesa nav apšaubījusi sarunu saturu vai to, ka tās tiešām notikušas – strīds ir tikai par to, vai KP tās drīkstēja redzēt.
Taisnīguma princips: Formālas kļūdas pierādījumu nodošanā nedrīkstētu kalpot par “bezmaksas biļeti” uzņēmumiem, kuri gadiem kropļojuši tirgu un izsaimniekojuši publiskos līdzekļus.
Ietekme uz tirgu: Jauni spēlētāji un reputācijas filtri
Kamēr juristi šķēpina argumentus tiesas zālēs, būvniecības nozare jau ir neatgriezeniski mainījusies. Reputācijas riski ir kļuvuši par reālu valūtu – bankas un lielie privātie attīstītāji aizvien piesardzīgāk raugās uz sadarbību ar karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem.
Šī tiesiskā nenoteiktība ir pavērusi durvis reģionālajiem būvniekiem un vidēja lieluma kompānijām, kas agrāk nespēja izkonkurēt “lielo desmitnieku”. Turklāt pērn ieviestie grozījumi Publisko iepirkumu likumā tagad ļauj pasūtītājiem daudz drosmīgāk izslēgt pretendentus, ja ir pamatotas aizdomas par konkurences kropļošanu, pat negaidot galīgo tiesas spriedumu.
Kas mūs sagaida nākotnē?
Lietas atkārtota izskatīšana apgabaltiesā būs lakmusa papīrs visai Latvijas tiesu sistēmai. Ja tiesa paliks pie strikti formāla interpretējuma, tas var nozīmēt “zaļo gaismu” turpmākām slepenām vienošanām, apzinoties, ka bez tiešiem operatīvajiem pierādījumiem sods nesekos.
Konkurences padome turpina uzstāt uz nepieciešamību pēc ciešākas tiesībsargājošo iestāžu sadarbības. Šī lieta vairs nav tikai par 16 miljoniem eiro – tā ir par to, vai valsts spēj aizsargāt godīgu uzņēmējdarbību situācijās, kurās pārkāpēji izmanto sarežģītas un slēptas metodes.
