Visticamāk, ģimenei no Vācijas toreiz bija sarežģīti doties uz Krieviju. Tomēr izdevuma AiF žurnālistiem izdevās ar viņiem sazināties pa telefonu. “Es joprojām it kā gaidīju, ka viņš pieklauvēs pie durvīm un teiks: ‘Mani mīļie, esmu mājās!’ Sāpes nemazinājās, laiks tās nedziedēja. Taču es centos saņemt sevi rokās, būt stipra un, pats galvenais, nodot bērniem visu, ko viņu tēvs viņiem atstāja,” toreiz dalījās Šatunova atraitne.
Taču savai ģimenei Jurijs Šatunovs bija atstājis patiešām daudz – savrupmāju Vācijā tā dēvētajā “miljardieru ciematā”, dzīvokli un māju Maskavā, ievērojamus finanšu līdzekļus un autortiesības.
Tomēr Razins atkal iesaistījās tiesvedībā par dziesmu autorību, jo tūlīt pēc Šatunova aiziešanas iesniedza jaunu prasību tiesā. Dziedātāja dzīves laikā daudzi centās iegūt viņa dziesmu autortiesības un pat piedāvāja tās izpirkt.
Savulaik Grigorija Lepsa producēšanas centrs izrādīja lielu interesi par tiesībām uz visiem Jurija hitiem, cerot, ka kāds jauns izpildītājs varētu tiem piešķirt jaunu elpu.
Uz to pats Šatunovs toreiz dusmīgi atbildēja: “Nekad un nekādos apstākļos neatdošu to, uz ko tiesības pienākas manai ģimenei! Nevienu dziesmu!”
„Nekad mūžā neviens tās oficiāli nedziedās! Nekad! Tā ir mūsu ģimenes nostāja, un mēs šo jautājumu slēdzam,” savulaik apliecināja mūziķis. Tomēr tiesvedība starp Šatunova atraitni un Razinu joprojām turpinās.
