Foto: Pixabay
Ne visas komunālo pakalpojumu pozīcijas rēķinā obligāti jāapmaksā
Tā sarunā ar aģentūru norādīja D. Krasovskis, pārvaldes finanšu kontroles, analīzes un revīzijas docents no Ekonomikas universitātes.
Apsaimniekošanas uzņēmumi nereti rēķinos iekļauj tādus pakalpojumus kā “uzkopšanas pakalpojumi, apdrošināšana, internets, koplietošanas antena, kabeļtelevīzija, ventilators, tīrīšanas līdzekļi, prusaku apsaimniekošanas rēķini un piekļuves kontroles sistēmas” bez īpašnieku piekrišanas.
Daudzi kļūdaini uzskata šos pakalpojumus par obligātiem. Bieži vien atteikšanās no šādiem neizmantotiem pakalpojumiem iespējama tikai, laužot līgumu. “Tas ir ilgs un sarežģīts process, tāpēc ne visi vēlas ar to nodarboties,” skaidro jurists.
Foto: Pixabay
2024. gada vasarā tiesa skaidroja, ka šādus pakalpojumus drīkst iekļaut rēķinos tikai ar iedzīvotāju piekrišanu. Tas aizsargā patērētāju intereses un novērš negodprātīgu apsaimniekotāju rīcību.
Pamatpakalpojumi – piemēram, elektrība, apkure, ūdensapgāde, atkritumu izvešana – ir obligāti jāapmaksā. Taču tādi pakalpojumi kā internets vai kabeļtelevīzija tiek uzskatīti par papildu pakalpojumiem, un to apmaksa ir pieļaujama tikai uz brīvprātības pamata pēc kopīpašnieku sapulces un atbilstoša īpašnieku lēmuma pieņemšanas.
Tas ir – ja apsaimniekotājs vēlas nokrāsot sienas kāpņu telpā, viss ir kārtībā, tikai jāsaskaņo ar īrniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem.
Foto: Pixabay
Šobrīd tiek apspriests likumprojekts, kas paredz būtiskas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ar mērķi novērst piespiedu papildu pakalpojumu uzspiešanu dzīvojamā fonda pārvaldībā. Kā norāda eksperts, paredzams, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2025. gada 1. septembra.
Jau iepriekš sabiedriskais darbinieks un mājokļu apsaimniekošanas eksperts atgādināja, ka ne visi rēķinā uzskaitītie pakalpojumi ir obligāti apmaksājami.
Ja rēķinā parādās pozīcijas ar papildu pakalpojumiem, ir jāizpēta līgums ar pārvaldnieku. “Ja šie pakalpojumi līgumā nav minēti, tos nav jāmaksā. Ir svarīgi zināt, ka atteikšanās no nevajadzīgiem pakalpojumiem notiek, iesniedzot rakstisku iesniegumu pārvaldniekam vai konkrētā pakalpojuma sniedzējam,” uzsver jurists.
Foto: Pixabay
Dažkārt pārvaldīšanas uzņēmumi rēķinā iekļauj pakalpojumus, kas jau tiek apmaksāti citā veidā – piemēram, atkritumu izvešana, kas tiek segta caur reģionālo operatoru, vai remontdarbi, kas faktiski nav veikti.
“Rēķinos var parādīties arī dublējošas pozīcijas, kas rada ilūziju par jauniem pienākumiem,” papildina Bondars. Dažkārt pārvaldnieki nepamatoti paaugstina tarifus. Ja pārvaldnieka skaidrojumi šķiet nepārliecinoši vai darbinieki izvairās no atbildēm, var vērsties dzīvojamo māju inspekcijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai prokuratūrā. Spēcīgs arguments šādā gadījumā ir kolektīva sūdzība no iedzīvotājiem.
