Lilija uzskatīja, ka mazdēla Daniela dzimšanas dienas svinēšana Jūrmalas vasarnīcā ir lieliska ideja, tādēļ viņa centās pārliecināt radiniekus piekrist šim plānam.
Viņa domāja, ka izklaides centru vai akvaparku var apmeklēt jebkurā brīvdienā, taču šādas svinības ļautu gan bērniem, gan pieaugušajiem pilnvērtīgi izbaudīt atpūtu.
Protams, radiniekiem gribējās zināt, kas tiek saprasts ar kārtīgām brīvdienām. Īpaši tas interesēja dēlu Juris. Mūsu pagalmā ir krāšņa lapene un grila vieta, kas nozīmēja Daniels un viņa brālēni un māsīcas spēlēsies ar bumbu un lēkās uz batuta, un pieaugušie varēs cept šašliku un zivis. Būs garšīgi, interesanti un jautri. Vismaz tāda bija Lilijas ideja.
Māsasbrāļa puse neizrādīja lielu prieku par šādu priekšlikumu, taču nestrīdējās. Visi bija apmierināti ar Lilijas iniciatīvu, kura uzņēmās organizatorisko pusi. Oskaram nācās palīdzēt sievai, jo viņam nebija citas izvēles. Viņi neiesaistīja dēlu un vedeklu sagatavošanās darbos, jo bija nolēmuši dāvināt viņiem šādu dāvanu dēla septītajā dzimšanas dienā.
Lai šoreiz nebūtu ierasto pasēdēšanu pie sātīgām maltītēm, – teica Lilija savai vedeklai. – Tu vienmēr daudz un garšīgi gatavoji, bet šoreiz mēs vienkārši cepsim gaļu, zivis un kartupeļus. Mēs nopirksim vairāk dārzeņu, mērču un pitas maizes, un bērniem būs augļi un saldumi.
Diāna, mana svaine, neiebilda, bet bija neērti iet tukšām rokām, tāpēc viņa ar vīru nopirka sarkanās zivis, desu, bagetes un sarkanos ikrus sviestmaizēm. Galu galā tas bija grezns mielasts, turklāt bez ilgas gatavošanās, jo viņi visu darīja kopā. Mājas saimnieks aizdedzināja ugunskuru, Juris un viņa vīramāte palīdzēja un gatavoja gaļu. Jura brālis izklaidēja bērnus un darbojās kā vispārējs palīgs. Tajā pašā laikā Lilija un viņas māsa gatavoja sviestmaizes un grieza dārzeņus un desu.
Trīs zēni periodiski ielūkojās virtuvē un teic, ka ir izsalkuši.
Tomēr Diāna dēliem kategoriski paziņoja, ka nekādu našķu, kamēr visi nepulcēsies pie svētku galda. – Mēs visu skaisti izrotāsim, pagatavosim un tad sāksim svinēt.
Zēni pāris reižu mēģināja izkrāpt sviestmaizi, par ko saņēma aizrādījumu un devās skriet pa pagalmu. Beigu beigās sievietes savu darba daļu paveica ātrāk un, sakārtojušas visu uz galda lapenē, nepacietīgi gaidīja, kad gaļa un zivis būs gatavas.
Lilija tikmēr tik nopūtas par to cik skaistas un kārdinošas ir sviestmaizes, un kā gribas tā pagaršot. Oskars gan atgādināja, ka vairs tikai divdesmit minūtes, un viss būs gatavs.
Trokšņi un rosība pagalmā pievērsa pārāk ziņkārīgā kaimiņa uzmanību. Neaicinātā Anna tikai paziņoja, ka tik labi smaržo, skan mūzika, dzirdamas balsis… Viņa esot nodomājusi, varbūt ir svētki par kuriem viņi nezina…
Lilija kaimiņienei paskaidroja, ka ir viņas mazdēla dzimšanas diena.
– Brīnišķīgs notikums, – sieviete pēkšņi iesaucās, un tad, noliecusies pāri žogam, kliedza uz visu ielu. – Pēter, Sandi, Nauri nāciet šurp, mēs ejam apsveikt Danielu dzimšanas dienā.
Pieskrējušie trīs puikas izrādījās Annas mazbērni, kuri acīmredzot lielāko dienas daļu bija skraidījuši pa ielu. Viņi kaut ko murmināja un uzreiz sāka aplūkot jauno bumbu, ar kuru bērni spēlējās.
– Viņi ir nemierīgi, no viņiem nemaz nav miera, – nopriecājās kaimiņiene. – Meita atveda un atstāja, un man viņu dēļ nav laika pat pacelt galvu.
– Parunāsimies vēlāk,” Lilija centās aizvilināt viesi prom. – Mums šodien ir brīvdiena, viesi, un tas ir neērti.
– Viss ir kārtībā, un mēs ilgi neuzturēsimies, – Anna nesteidzās aiziet. – Es piecas minūtes pagaidīšu pie jums, atpūtīšos, un tad es turpināšu savu darbu.
Viesus kaimiņiene īpaši neinteresēja, tāpēc viņi atrada attaisnojumu un pameta lapeni. Lilija pamanīja, kā kaimiņiene kavējās pie svētku galda, bet viņa negrasījās viņu aicināt un centās pēc iespējas ātrāk viņu izvest.
– Ne pārāk bieži šeit iegriežos, un skatos te ir tik daudz jaunumu, – sacīja nemierīgā kaimiņiene.
– Pastāstīsim nākamreiz, bet tagad, atvainojiet, mēs esam aizņemti, – Lilija centās nesatraukties.
– Aha, tagad es pie jūsu vīra ar vienu jautājumu aiziešu tikai uz piecām minūtēm un iesim mājās, jo mēs jums traucējam, – nekaunīgā sieviete nepadevās.
Lilija sekoja neaicinātajai viešņai, nojaušot, ka viņa nekad neizies no viņu mājas. Arī Oskars atsaucās uz aizņemtību, pārējie viesi noraudzījās uz svešo sievieti un visi paskatījās uz saviem pulksteņiem. Šašliks bija gatavs, visi bija izsalkuši, bet kaimiņiene vēl aizvien neatkāpās, neviens negrasījās viņu aicināt pie galda.
Tad notika kas ļoti traks!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Pēc piecām minūtēm no lapenes iekliedzās Daniels, ka desa, zivs un ikri ir pazuduši.
Lilija steidzās pie galda pakaļ sievasmātei un atrada ļoti nepatīkamu ainu tukša galda izskatā. Desu šķīvis bija tukšs, ikru sviestmaizes bija apēstas vai palikušas pārkostas, bet sarkanā zivs vienkārši bija pazudusi no sviestmaižu virspusēm, it kā tās tur nekad nebūtu bijis – tikai ar biezpienu apsmērētas bagetes šķēles.
Pēteris un Sandis esot teikuši, ka viņi ir viesi un ka ir ieradušies uz ballīti, tāpēc viņiem vajadzētu kaut ko paēst.
Par cik Danielam, Timam, Maksim ēst netika ļauts, puikas arī neko neēda. Bet nelūgtie viesi tikmēr apēda visu, un tagad viņi prasa vēl.
– Nu, nu, nu, – kaimiņiene teica aizdomīgi mierīgā balsī. Kurš tagad ēdīs zivju zupu vai putru, ja jau ir apēstas sviestmaizes ar ikriem.
– Vecmāmiņ, mēs arī gribam šašliku, – sacīja viens no zēniem. – Tas garšīgi smaržo, un Daniels pastāstīja, ka viņa tēvs un vectēvs to gatavo jau sen.
Kaimiņiene tikai noteica un mudināja savus mazbērnus, ka uz šašliku viņus neviens nav aicinājis, tāpēc ir laiks doties mājās. Viņi paši to pagatavos, jo nevarot tak to prasīt no citiem cilvēkiem.
– Tās bija lieliskas brīvdienas, – Diānas vedekla bija sarūgtināta un ar asarām acīs devās uz vasarnīcu.
Dzimšanas dienas puisītis Daniels nesaprata, kāpēc mammas noskaņojums bija kļuvis slikts, un viņš ar brāļiem ļoti gribēja ēst. Lilija jutās vainīga par šo ideju, par to, ka zaudēja kontroli pār situāciju, un par nekaunīgo kaimiņu parādīšanos. Oskars pat piedāvāja sacelt skandālu un doties pie viņiem pēc kompensācijas.
– Ja esi nolēmis visu sabojāt vēl vairāk, tad uz priekšu, – teica Juris. – Tikai šī kaimiņiene nekad nav bijusi adekvāta, un tagad gaidīt no viņas ne tikai zaudējumu atlīdzību, bet arī banālu atvainošanos nav vajadzības.
– Ja ciematā ir veikals un tas strādā, iesaku steigties turp un nopirkt vismaz desu un sieru, vadoties pēc pieejamā sortimenta, – ieteica līgavainis. – Vienkārši mūsu ir daudz, visi ir izsalkuši, mums kaut kas jāizlemj.
Pagāja gandrīz stunda, līdz devāmies uz veikalu un pagatavojām jaunas sviestmaizes. Pa šo laiku cepta gaļa un zivis atdzisa, un bērnus nācās pabarot agrāk, jo viņi nevarēja sagaidīt vispārējo mielastu. Tad jubilārs un viņa brāļi pagalmā spēlēja bumbu, bet pieaugušie radinieki ar sabojātu garastāvokli cik nu varēja, baudīja pagatavotos ēdienus. Auksta gaļa, sažuvuši dārzeņi un sviestmaizes ar vārītu desu īpaši svētku noskaņu neradīja, tāpēc visi klusībā košļāja.
– Atvainojos par nepatīkamo situāciju, – Lilija centās apspiest kaklā ieplūdušo kunkuli. – Man šķita, ka viss bija pārdomāts krāšņiem svētkiem, taču nespēju uzreiz izstumt nekaunīgo kaimiņieni.
– Māmiņ, neuztraucies, – dēls centās viņu nomierināt. – Principā neviens nepalika izsalcis, šašliks iznāca lielisks, un pat nedaudz palika pāri.
– Jā, bet palika arī slikta pēcgarša, – Lilija nespēja nomierināties. – Es pat nedomāju, ka kaimiņu mazbērni būs tik veikli.
– Mēs tik un tā gribējām doties uz pilsētu, – atbalstīja Lilijas māsīca. – Uzskatīsim šodienas pasākumu par izmēģinājumu, un nākamajā nedēļas nogalē tā pati grupa dosies uz izklaides centru. Visi atbalstīja ideju un paziņoja, ka parūpēsies par visiem organizatoriskajiem pasākumiem.
Zēniem iecere par izklaides parku patika. Principā viņi šodien bija apmierināti ar visu, jo bija visi svētku atribūti: viesi, gardumi un iespēja spēlēties. Pieaugušie jutās neērti nepatīkamās situācijas ar kaimiņieni dēļ, ko viņi vienojās aizmirst un pie tēmas vairs neatgriezties.
Tiesa, vēlāk nācās uzzināt, ka kaimiņiene Anna pusei rajona pastāstījusi “par kaimiņu alkatību”, kuri nebija gatvi iedot pat gabalu gaļas viņas mazbērniem. Par sviestmaizēm, ikriem un lasi viņa gan neko nestāstīja, to daļu viņa izvēlējās noklusēt… Viņa neuzskatīja sevi par nekaunīgu un savus mazbērnus par nešpetniem, vienkārši viņai nav paveicies ar kaimiņiem…
