Parasti vecmamma aizved mazdēlu uz nodarbību atstāj, aiziet uz gaiteni, apsēžas un gaida nodarbības beigas. Un te pēkšņi tēvs atbrauca, dēls aizskrien pārģērbjas, bet tēvs treneri satika gaitenī. Un nolēma pajautāt kā čempionam sokas.
Jautā:
– Nu kā tur mūsējam iet? Kā sokas?
Treneris atbild:
– Ā, jūsu, kurš ir jūsu?
Tēvs lepni:
– Mūsu Saša
– Saša?? – izbrīnījās treneris. – Nav man tāda Saša vispār. Misa ir, Slava ir, bet Sašas nav. Un nekad nav bijis.
Tēvs satraucies.
Uzreiz pie vecmammas, kas par muļķībām notiek? Vecmamma – mēs ejam divas reizes nedēļā. Ievedu, gaidu pusotru stundu, pēc tam aizvedu. Vienmēr slapjš, kad satieku.
Un tad sāk meklēt, kur ir Saša, bļauj, sauc Sašu. Un atrod dušā, kur Saša visu šo laiku mācījās “peldēt”.
Tātad viņš ienāca, pārģērbās un gāja ar puišiem uz dušu. Un viņi no turienes uz baseinu, bet Saša klusītēm gaidīja. Puiši atpakaļ, Saša ar viņiem atkal uz dušu, un atkal viņš viss slapjš.
Protams, Saša izauga brīnišķīgā vīrietī, spēcīgs un drosmīgs. Un kā vēl, iemācīties peldēties var visi. Bet tu pamēģini trīs mēnešus no vietas nostāvēt dušā nepamanāms. Peldbiksēs un cepurītē, visiem tā neizdodas.
Avots: www.adme.ru