Turpmāk bankām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par klientu skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos.
Plānots arī ierobežot skaidras naudas darījumus tirdzniecībā, savukārt līdz 2025. gadam valsts vēlas pakāpeniski ieviest universālo ienākumu deklarēšanas principu.
Šie pasākumi ir iekļauti ēnu ekonomikas apkarošanas plānā 2024.–2027. gadam, ko valdība apstiprināja otrdien. Plānā paredzēti vairāk nekā 50 pasākumi ar mērķi samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru no 19,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022. gadā līdz 18,9% 2027. gadā, tādējādi tuvinot to Eiropas vidējam līmenim.
Viens no galvenajiem soļiem ēnu ekonomikas ierobežošanā ir skaidras naudas aprites samazināšana, lai efektīvāk kontrolētu nereģistrētus ienākumus gan fiziskajām, gan juridiskajām personām.
Līdz 2024. gada beigām plānots ierobežot skaidras naudas darījumus tirdzniecībā — uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs 50 000 eiro būs obligāti jānodrošina klientiem iespēja veikt bezskaidras naudas maksājumus. Šīs izmaiņas varētu ietekmēt 779 nodokļu maksātājus, no kuriem 177 darbojas tieši tirdzniecības sektorā.
Latvijas Bankas dati rāda, ka 2022. gadā iedzīvotāji savos bankas kontos caur bankomātiem iemaksāja 2,4 miljardus eiro skaidrā naudā, savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumi caur skaidras naudas inkasācijas kompānijām iemaksāja 3,9 miljardus eiro. Kopējā summa sasniedza 6,3 miljardus eiro jeb 16,2% no IKP.
Lasi vēl: Seriāla ”Pilna māja” faniem skumja ziņa — mūžībā aizgājis viens no seriāla aktieriem
Lai gan šādi naudas plūsmas rādītāji tiek uzskatīti par potenciālu ēnu ekonomikas indikatoru, centrālā banka norāda, ka ir objektīvi iemesli skaidras naudas izmantošanai, kas ne vienmēr saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tāpat ne visa skaidrā nauda, ko mazumtirgotāji nodod inkasācijas uzņēmumiem, signalizē par ēnu ekonomikas klātbūtni. Tomēr šādu datu analīze palīdz labāk izprast skaidras naudas aprites tendences un efektīvāk cīnīties ar nereģistrētiem darījumiem.
Izskan arī, ka VID turpmāk informēs iestādes, ja iedzīvotāji rīkosies ar naudas darījumiem virs noteiktās summas – aplūkosim sīkāk.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Tevi noteikti interesēs
- Lieldienu maģija: senču tradīcijas, ticējumi un padomi laimīgam gadam
- “Mana nauda vienkārši izkūpēja!” – kāpēc daļa maksājumu mēdz “iesprūst” un kā tos dabūt atpakaļ
- “Pēkšņi kļuvu par sirmgalvi”: klientes skarbā pieredze bankā tūlīt pēc 40 gadu sliekšņa
- “Neskatieties zvaigznēs un neklājiet gultu”: senie brīdinājumi, kas 3. aprīli padara īpašu
- “Glabāju lietas rezervē gadiem ilgi, lai vēlāk ģimene varētu izmest atkritumus miskastē” sūrojas Anna
- “Tas bija jādara jau sen”: iedzīvotāju iecienītā tradīcija Rīgā beidzot atgriežas








