Ministrija skaidro, ka jaunās prasības neattieksies uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos — piemēram, ja klients iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā, veikalam nebūs jāsniedz papildu informācija. Tāpat arī maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem nebūs šīs izpētes uzmanības centrā.
Īstenojot Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumus, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un 20. augustā nodevusi publiskai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Iniciatīvas mērķis ir padarīt skaidras naudas plūsmu caurspīdīgāku, īpaši koncentrējoties uz regulāriem lielu summu darījumiem, lai atklātu iespējamos nelegālas izcelsmes naudas darījumus.
FM uzsver, ka, lai gan bezskaidras naudas maksājumu īpatsvars turpina augt, daudzi iedzīvotāji joprojām izvēlas skaidru naudu kā ērtu norēķinu veidu, kas pats par sevi nav uzskatāms par negatīvu parādību. Tomēr skaidra nauda bieži kalpo arī kā instruments ēnu ekonomikas aktivitātēm. Piemēram, 2023. gadā skaidras naudas iemaksas bankomātos sasniedza vairāk nekā 2,1 miljardu eiro, bet izmaksas — vairāk nekā 4,6 miljardus eiro.
Jo plašāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā, jo vieglāk ēnu ekonomikas darījumus “paslēpt” starp likumīgajiem skaidras naudas darījumiem. Tāpēc FM vēlas panākt lielāku caurskatāmību, īpaši attiecībā uz lielāka apjoma skaidras naudas iemaksām un izmaksām, lai identificētu iespējami nelegālas naudas plūsmas.
Lasi vēl: Spēcīga diena ar bagātīgām dāvanām – 25.02.2025. Kas jums jāzina un ko nedrīkst palaist garām
Plānotie likuma grozījumi paredz paplašināt kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumu ziņot VID par fizisko personu kontu apgrozījumu, izdalot atsevišķu pozīciju tieši par skaidras naudas darījumiem. Ja pašlaik VID saņem informāciju par personām, kuru kontu apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, tad pēc izmaiņām būs jāziņo arī par gadījumiem, kad iemaksātā skaidrā nauda gada laikā sasniedz vai pārsniedz 7000 eiro.
