Godīgi sakot, es nekad nebūtu domājis, ka pienāks diena, kad viena vienīga glāze “miltu” spēs aizstāt veselu ķerru ar mēsliem. Izklausās neticami, bet tā ir tīra patiesība! Tikai viena glāze – un pavasarī augsne kļūst irdena, tumša, gluži kā melnzeme ieplakā.
Kaimiņi sākumā atklāti smējās:
— Jegor, vai tev nav kas sajucis – mēslo sniegā ar miltiem?
Es tikai viltīgi smaidīju. Lai jau smejas. Toties vēlāk, maijā, viņi paši nāca skatīties, kas notiek manā dārzā.
Un pats interesantākais – tie nav tie milti, par kuriem jūs domājat. Vai vēlaties uzzināt, kas ir šis brīnums maisījums un kāpēc es to izklāju pat pa sniega kupenām? Tad lasiet uzmanīgi. Noslēgumā es atklāšu to detaļu, kas pilnībā mainīja manu izpratni par augsni.
Viena glāze “miltu” nodrošina 17 kilogramu mēslu efektu
Atzīstieties godīgi, vai jums ir nācies vazāt pa dārzu vairāk nekā spaini ar mēsliem? Un ja tas jādara katru gadu? Dubļi, smaka, smagums — un raža dažreiz sanāk tāda, ka nav skaidrs, vai pūles bija rezultāta vērtas.
Kādā brīdī es sev teicu: pietiek. Pietiek stiept šo smaku pa visu dārzu. Es sāku meklēt alternatīvu.
Un ko es tik neizmēģināju: gan trūdvielas, gan kompostu, gan raugu mucās raudzēju. Efekts bija, bet ne īstais. Un tad palīdzēja gadījums.
Aizgāju ciemos pie veca kaimiņa, vectēva Trofima. Viņa dobes — acis priecē: augsne viegla, augi spēcīgi, lapas zaļas, stingras.
— Trofimič, ar ko tu zemi lutini?
Viņš viltīgi pasmaidīja:
— Pielieku miltus.
Es biju patiesi pārsteigts. Kādus miltus? Kviešu?
— Nē, — viņš pasmaida, — “dolomīta”.
Tātad, kas ir šie “milti”?
“Dolomīta milti” nav pārtikas produkts un nav piedeva cepšanai. Tas ir sasmalcināts klinšu iežu pulveris, kas ir bagāts ar magniju un kalciju. Pēc izskata — gluži kā milti: balti, birstoši, mīksti, bez smaržas. Nekādas mēslu smaržas, pelējuma vai ķīmisku aromātu.
Un lūk, galvenais: viena glāze šo miltu pēc iedarbības ir salīdzināma ar 17 kilogramiem mēslu!** Bet bez visiem ar tiem saistītajiem netīrumiem, smakas un kāpuriem.
Kā tas iespējams? Ļoti vienkārši. Mēsli piesātina augsni ar organiku, bet vienlaikus to paskābina. Dolomīta milti dara pretējo: neitralizē skābumu, uzlabo struktūru, padara zemi gaisīgu un dzīvu. Un augi pēc tiem ne tikai aug — tie demonstrē ātru un spēcīgu attīstību.
Kāpēc es tos izklāju tieši uz sniega
Šis ir svarīgs moments. Parasti dārzkopji uzskata, ka mēslojums jāizkliedē pavasarī. Proti, sniegs ir nokusis — ir īstais laiks.
Bet es jau gadus desmit kaisu dolomīta miltus ziemā, pa sniegu — no novembra līdz martam. Vai zināt, kāpēc?
Kad sniegs kūst, atkušņa ūdens mīksti un vienmērīgi aiznes miltu daļiņas dziļumā. Nav nekādu sakņu apdegumu, nekādu krasu sastāva lēcienu. Mitrums ir labākais vadītājs, tas izlīdzina minerālvielas vienmērīgā slānī.
Pavasarī, atnākot uz dārzu, zeme ir irdena, mīksta, it kā nesen uzarta. Un smarža ir citāda — svaiga, tīra, it kā pēc vasaras lietus.
Un tādā augsnē viss aug. Pat vecās, novājinātās dobes it kā pamostas.
Biežākās kļūdas, kuru dēļ efekts pazūd
Cilvēki bieži sūdzas: milti nedarbojas. Taču problēma nav miltos, bet gan tajā, ka tiek darīts nepareizi.
Atcerieties:
* Nedrīkst miltus sajaukt ar slāpekļa mēslojumu — salpetri, urīnvielu. Tie savstarpēji neitralizē viens otra iedarbību.
* Nepārspīlējiet ar devu. Pietiek ar glāzi uz kvadrātmetru.
* Izklājiet vienmērīgi. Kaudzītes radīs pārsusinātus laukumus.
* Pēc sniega kušanas neuzrociet zemi uzreiz — ļaujiet augsnei visu “iesūkt” pašai.
Viss ir vienkārši. Galvenais — pacietība.
Kāpēc augsnei nepieciešami dolomīta milti
Laika gaitā augsne dārzā kļūst skāba: burkāni kļūst rūgti, kāposti neveras ciet, sīpoli pūst. Lietus, mēslojuma un pārslodzes dēļ līdzsvars tiek izjaukts.
Dolomīta milti ir kā ārsts. Kalcijs stiprina augu audus, magnijs palīdz fotosintēzei. Lapas kļūst biezas, veselīgas. Un vēl pēc miltu iestrādes zemē parādās sliekas. Un tas ir labākais rādītājs — tas nozīmē, ka augsne ir atdzīvojusies.
Neliels eksperiments
Eksperimenta tīrībai es paņēmu divas vienāda izmēra dobes.
Uz vienas pavasarī uzbēru kompostu. Uz otras jau ziemā izkaisīju glāzi dolomīta miltu.
Līdz jūnijam atšķirība bija smieklīgi acīmredzama: pirmā dobē burkāni bija tievi, skābi. Otrā — līdzeni, biezi, sulīgi sakņaugi, saldi kā medus.
Tad es galīgi sapratu: mēslus var pat nepieminēt.
Noslēpums no vectēva
Ja vēlaties pastiprināt iedarbību, sajauciet dolomīta miltus ar “koka pelniem”. Tikai viena sauja pelnu uz kvadrātmetru.
Pelni dod kāliju un fosforu, milti — magniju un kalciju. Pāris tie dod neticamu efektu.
Ja šo maisījumu kaisa pa sniegu, pavasarī augsne būs labāka par jebkuru melnzemi. Pārbaudīts gadu desmitiem.
Tāpēc netērējiet spēkus veltīgi, nemaisiet mālu ar mēsliem pa visu dārzu. Uzberiet glāzi dolomīta miltu, izmetiet uz sniega, un ļaujiet ziemai veikt darbu jūsu vietā.
