Kopš brīža, kad automobiļi kļuva pieejami ikvienam pilsonim, kam atrodas vajadzīgā summa maciņā, pagājuši gandrīz 27 gadi un vairums no mums jau aizmirsis par shēmām, piedzīvojumiem un pazemojumiem, ko cilvēkiem nācās izturēt, lai pie kārotās mantas tiktu Padomju Savienībā, ziņo Autonews.lv.
Pēckara Padomju Savienībā, kurā valdīja visiem zināmais deficīts gandrīz visās sfērās, eksistēja vairāki veidi kā tikt pie automašīnas. Daži no tiem nav atklāti vēl šodien, bet daži bija gluži oficiāli un visai izplatīti. Atcerēsimies galvenos no tiem.
Par panākumiem Dzimtenes labā.
Valsts vienmēr atcerējās savus varoņus: dažreiz tos represēja, dažreiz apbalvoja, tostarp arī ar automobiļiem. Visdrosmīgākajiem un neatlaidīgākajiem genseki (ģenerālsekretāri – valdības vadītāji) tos dāvināja personīgi, neprasot nekādu naudu, kara veterāniem un ordeņu kavalieriem bija ļauts vienreiz mūžā nopirkt automašīnu bez rindas. Un tā kā viens automobilis uz vairāku cilvēku ģimeni tolaik bija pilnīgi pietiekami, visi bija apmierināti. 
Gadiem ilgas rindas.
Visiem pārējiem nācās gaidīt rindā. Gaidīšanas laiks vidēji bija septiņi-astoņi gadi. Rindā gan nevarēja iestāties tāpat – vajadzēja būt kāda uzņēmuma sastāvā un startēt no turienes, bet pa garajiem gadiem krāt naudu.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk