Zinātnieki izteica pieņēmumu, ka šādām nodarbībām vajadzētu būt tādai pašai emocionālai ietekmei uz pusaudžiem kā alkoholam vai smēķēšanai. Papildu nodarbības trīs reizes nedēļā īpaši finansēja valdība. Katram pusaudzim tika lūgts piedalīties programmā trīs mēnešus, bet daudzi turpināja piedalīties arī pēc pieciem gadiem.
“Dejas, mūzika, zīmēšana vai sports arī izraisa bioķīmiskus procesus smadzenēs, kas ļauj labāk tikt galā ar stresu,” teica zinātnieki. Lai risinātu nikotīna un alkohola atkarības problēmas pusaudžu vidū, iestādēm nācās mainīt arī likumu.
Islandē tās aizliedza cigarešu un alkoholisko dzērienu reklāmu, kā arī izveidoja īpašas vecāku organizācijas, kas kopā ar skolu palīdz skolēniem risināt psiholoģiskās problēmas.
Deviņdesmito gadu vidū Islandes pusaudži bija vieni no visvairāk dzērājiem un smēķētājiem Eiropā. Mūsdienās Islande ieņem pirmo vietu to Eiropas valstu tabulā, kurās pusaudži piekopj visveselīgāko dzīvesveidu. Valstij ir izdevies samazināt regulāru dzērāju skaitu no 48% līdz 5% un smēķētāju skaitu no 23% līdz 3%.
