Treškārt, es bieži aizdomājos par to, kā jūtos. Ir brīži, kad rodas vēlme pēc stipra atbalsta un sirsnīgiem vārdiem, kas iedrošina un sniedz mierinājumu. Lai gan mani bērni un draudzenes vienmēr ir blakus un sniedz atbalstu, tomēr reizēm pietrūkst tās īpašās tuvības un drošības sajūtas, ko varētu dot mīlošs cilvēks līdzās.
Es nevēlos pavadīt visus vakarus vienatnē, un man vēl arvien šķiet neparasti, ka mājās mani neviens negaida. Esmu apsvērusi domu par mājdzīvnieka iegādi, jo tas varētu ienest siltumu un dzīvīgumu ikdienā. Tomēr es saprotu, ka tas nevar aizstāt cilvēcisku tuvību. Tajā pašā laikā jaunas attiecības man šķiet biedējošas, un tādējādi esmu nonākusi situācijā, no kuras nezinu, kā izkļūt.
Protams, reizēm ir patīkami pabūt vienai, taču es nevēlos, lai tas kļūtu par ieradumu. Es saprotu, ka dzīve var piedāvāt jaunus iespēju ceļus, un cenšos skatīties uz priekšu. Tomēr dažkārt rodas iekšējas šaubas un piesardzība, jo iepriekšējā pieredze joprojām ir atmiņā. Tas liek man būt uzmanīgai, taču es vēlos iemācīties atkal uzticēties un justies harmonijā ar sevi.
Es saglabāju ticību tam, ka nākotnē varu sastapt cilvēku, ar kuru izveidot siltas un uzticības pilnas attiecības. Es nejūtos veca, jo uzskatu, ka dzīve vienmēr piedāvā jaunas iespējas. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze, gudrība un iekšējais spēks palīdzēs man atrast laimi un piepildījumu arī personīgajā dzīvē.
Kā es padarīju savu veco mazo dzīvoklīti Rīgā par īpašumu, kuru visi grib iegādāties (Foto)
