Redīsi ir vieni no pirmajiem dārzeņiem, ko varam baudīt savā dārzā pašā pavasara sākumā. Tie aug tiešām ātri, un pirmā raža parasti ir gatava jau aptuveni četras nedēļas pēc tam, kad parādījušies pirmie asni.
Tomēr dārznieki bieži saskaras ar to, ka redīsi izaug sīvi, kļūst kokaini vai pārāk ātri izstiepjas ziedos, neizveidojot pašu bumbuli. Lai tā nenotiktu, ir svarīgi ievērot dažus vienkāršus pamatnoteikumus par temperatūru un mitrumu.
Kad ir īstais laiks sākt sēšanu
Redīsiem patīk vēsums, tāpēc tos var sēt dārzā vienus no pirmajiem. Sēklas sāk mosties jau tad, kad augsne ir uzsilusi līdz aptuveni +2 vai +3 grādiem.
Jaunie dzinumi ir diezgan izturīgi un nebaidās no nelielām nakts salnām, ja vien temperatūra nenokrītas zemāk par -3 grādiem.
Vislabāk redīsi jūtas un aug griezdamies, ja gaisa temperatūra ir ap +16 līdz +18 grādiem. Agrā pavasarī sēšanai lieliski noder agrotīkls, kas pasargā no krasām temperatūras svārstībām.
Sēšanu var turpināt līdz pat jūnija sākumam. Vēlāk gan jādara pauze, jo vasaras vidū dienas kļūst pārāk garas un karstas. Šādos apstākļos augs sāk tērēt enerģiju ziedēšanai, nevis lielu un sulīgu bumbuļu audzēšanai.
Cik lielu vietu atvēlēt katram augam
Tas, cik liels un apaļš izaugs redīss, lielā mērā ir atkarīgs no vietas, kas tam atvēlēta dobē. Ja augi būs pārāk saspiesti, tie nespēs normāli attīstīties.
Sēklas nevajadzētu kaisīt pārāk dziļi – pietiek ar vienu vai diviem centimetriem. Ja iesēsiet dziļāk, bumbulis var izveidoties šķībs vai pārāk izstiepts.
Starp sēklu rindām ieteicams atstāt aptuveni 8 līdz 10 centimetru attālumu. Kad redīsiem parādās pirmā īstā lapiņa, ir vērts tos nedaudz paretināt.
Starp pašiem augiem vajadzētu būt vismaz 4 vai 5 centimetru brīvai vietai. Tikai tad katram “bumbulim” pietiks telpas, lai kļūtu par lielu un kraukšķīgu redīsu.
Kas palīdz redīsiem augt sulīgiem
Dažreiz pašas auga lapas pasaka priekšā, ja kaut kā trūkst. Ja pamanāt, ka lapas sāk dzeltēt vai izskatās bālas, tas var liecināt, ka augsnei trūkst barības vielu augšanai. Šādā gadījumā noder dabīgi līdzekļi, kas palīdz veidot zaļo masu.
Ja pašas saknes aug lēni vai negribīgi, iespējams, trūkst kālija. Šeit talkā var nākt parastie koka pelni. Tos var vienkārši izkaisīt starp rindām pirms laistīšanas vai sagatavot pelnu uzlējumu. Pelni ir dabisks un drošs veids, kā palīdzēt augam nostiprināties.
Galvenais noslēpums ir pareiza laistīšana
Redīsi gandrīz pilnībā sastāv no ūdens, tāpēc jebkura iekavēta laistīšana uzreiz atsaucas uz garšu. Ja zeme izkalst kaut uz vienu dienu, redīsi kļūst cieti, sīksti un iegūst to nepatīkamo rūgtumu, kas sabojā visus salātus.
Sausā un saulainā laikā dobes jānolaista divreiz dienā – no rīta un vakarā. Mitrumam dobē jābūt vienmērīgam.
Ja vēlaties, lai svaigi redīsi uz galda būtu visu pavasari, sējiet tos nelielās porcijās ar divu nedēļu intervālu. Tā raža ienāksies pakāpeniski un nebūs jāuztraucas, ka tie visi pāraugs vienlaicīgi.
Lai pasargātu jaunos asnus no mazajiem dārza kaitēkļiem, kas mēdz izgrauzt lapās caurumus, dobi tūlīt pēc sēšanas var apkaisīt ar pelnu un tabakas putekļu maisījumu. Tas palīdzēs augiem mierīgi paaugties pirmajā posmā.
Galu galā viss ir atkarīgs no vienkāršām rūpēm – pietiekamu attālumu starp augiem un regulāru ūdens devu. Ja šie divi punkti ir izpildīti, panākumi ir garantēti.
Kuras šķirnes jūs parasti izvēlaties – klasiskos sarkanos vai varbūt garos redīsus ar balto galu? Padalieties ar savu pieredzi komentāros!
