Ka zināms Latvija atteicās no BRELL tīkla un elektroenerģijas cenas tūlīt uzleca augšā. Vai tam tā būtu jābūt skaidro šīs jomas eksperts
Latvija atslēdzās no Krievijas un Baltkrievijas elektro tīkliem un cenu izmaiņas mēs redzam jau tagad cenu kāpumā, skaidro Māris Rutks. Patiesībā Latvijas HESi pārdeva elektroenerģiju uz Krieviju nevis saņēma no tās. Lai cik absurdi tas neliktos. Latvija kā valsts, kura ražo elektroenerģiju patiesībā ir unikāla. Mums ir trīs HES, divi TEC un Inčukalna gāzes krātuve. Mēs varam nodrošināt ar elektroenerģiju dubultā tik ik patērējam. Tad kāpēc mēs redzam tādu cenu kāpumu?
Cenu kāpums, izrādās, ir vadības administratīvie noteikumi, jo viņi paredz, ka no Latvenergo peļņas 74% nonāk valsts budžetā. Tas esot kā noteiktais 16.valsts nodoklis. Tas nozīmē, ka Latvenergo valsts budžetā iemaksā ne mazāk kā 200 miljoni eiro gadā. Un līdz ar to šī pašreizējā elektroenerģijas cena ir dubulti pacelta augšā.
Elektroenerģija tiek ražota no dažādiem avotiem: hidroelektrostacijām, atomelektrostacijām, vēja un saules enerģijas, fosilā kurināmā (ogles, dabasgāze, nafta) u.c. Atjaunojamie energoresursi (vējš, saule, hidro) parasti ir lētāki ekspluatācijā, bet tiem var būt lieli sākotnējie ieguldījumi. Fosilie energoresursi var būt dārgi, jo degvielas cenas svārstās, un ir jāsedz CO₂ izmešu izmaksas (emisiju kvotas).
Elektrību piegādā caur pārvades un sadales tīkliem. Latvijā par šiem pakalpojumiem atbild Augstsprieguma tīkls (pārvade) un Sadales tīkls (sadale). Šīs izmaksas var mainīties atkarībā no infrastruktūras uzturēšanas un attīstības vajadzībām.
Pie pašreizējās gāzes cenas ūdens HES saražotā elektroenerģijas cena sastāda 2-3 centi. Daugavas HES no pašizmaksa sastāda 0,0003 centus par 1 kilovatu. Sanāk, ka Daugavas “hesos” mums ir praktiski bezmaksas elektrība. Šo informāciju, par to cik daudz tiek saražota elektroenerģijas var redzēt tiešsaistē. Kā arī šie “hesi” strādā tikai 1/3 no savām jaudām.
Tie diennaktī var sagatavot līdz 1000 megavatiem! Uz jautājumu kāpēc tie nestrādā uz pilnu jaudu, eksperts atbild, ka to ir noteikusi valdība, lai elektroenerģija nebūtu lēta. Un šis nu ir kaut kāds absurds. Bet ir jāsaprot tas, ka pie ļoti lētas elektroenerģijas būs ļoti mazi ieņēmumi valsts budžetā.
Rezumē ir tāds, ka saražotā prece kļūs lēta ja to varēs saražot daudz un ar mazām izmaksām. Līdz ar to būs mazāki ieņēmumi valsts budžetā no PVN. M. Rutks pauž viedokli, ka tā ir ačgārna domāšana. Viņš uzskata, ka samazinot nodokli rezultātā valsts kases ieņēmumi palielinās, ne sarūk, jo cilvēki dzīvo labāk. Tā arī būtu, cilvēki netērētu daudz līdzekļu primārām vajadzībām, bet varētu atļauties nopirkt kaut ko citu.
Rezumē ir tāds, ka Latvija ir pilnīgi pašpietiekama elektroenerģijas ražošanā. Kad tika pārrauti Igaunijas un Somijas kabeļi tika iedarbināti abi divi TEC Latvija tika pilnībā nodrošināta ar elektro enerģiju un vēl pāri palika, ko padod Igaunijai. Pašreizējai uzcenojums elektrībai ir 5000%. Tā ir valsts tautsaimniecības.
Lasi vēl: Latvijā strauji pieaug pieprasījums pēc zelta un sudraba iepirkšanas
Pilnīgi mierīgi varētu noteikt centu 4 eiro centi par 1 kilovatu. Tā lūk. Salīdziniet Nordpool pieejamos datus kādas cenas ir citviet pasaulē un kādas Latvijā. Ļoti daudzi šo situāciju nezin, kas ir arī pašsaprotami, jo neesam eksperti šajos jautājumos un nedarbojamies šajā sfērā.
