Kā nekad nekļūt par savu tēvu, kurš nekad nebija līdzās?

Ja kāds no taviem vecākiem ir izvēlējies vairāk pavadīt laiku darbā vai bijis/ir alkoholiķis, vai pret tevi tika pielietota fiziska un morālā vardarbība, tad tas ir atstājis dziļas pēdas visā tavā dzīves uztverē un psihē.

  1. Tev vienmēr ir nepieciešams citu cilvēku novērtējums, ka tu esi labs

Kad zēns tiek audzināts bez tēva, mātei ir ļoti grūti iemācīt viņam nepieciešamo vīrišķību, drosmi un pašpārliecību. Kāds vīrs, kurš auga bez tēva, vēl joprojām, savos 42 gados, lūdz mammai padomu sākot ar tādām lietām, kā ko labāk gatavot vakariņās un kādas kurpes viņam iegādāties. Tas rada problēmas ar ticību sev, nav pārliecības par saviem spēkiem, jo mātei ir audzinājusi un ucinājusi tā, lai dēliņam nekad nekā netrūktu un pašam nebūtu jāpiepūlas ar lēmumu pieņemšanu un darbu darīšanu.

  1. Tu pats sev esi skarbākais kritiķis

Kaut kas ar mani nebija kārtībā, ja es tiku pamests. Kādēļ gan, tad citi bērni pēc skolas devās uz mājām, kurās bija gan tētis, gan mamma, bet man bija jādodas uz māju pie auklītes, jo māte strādāja 10-12 stundas dienā, lai sētu mūs uzturēt. Bērns ļoti viegli var sagraut savu pašapziņu, kura nemaz nav bijusi, jo nav piedzīvoti apstākļi, kāds tā varētu rasties. Tāpēc tādiem bērniem vienmēr ir sajūta, ka viņš nav pietiekami labs, tāpēc visi viņu pamet.

  1. Tu vērtē lojalitāti vairāk par visu pasaulē

Kur tu gūsti visu to komunikāciju un saskarsmi, kurai vajadzēja būt starp tevi un tēvu? Pareizi. Visur, kur vien to varēji dabūt. Tu esi uzticīgs un lojāls cilvēkiem, kuri varbūt bieži vien to ne visai pat ir pelnījuši. Bet tu nespēj skaidri redzēt situāciju, jo tu zini, cik svarīga tev ir uzticība un attiecībās. Katram bērnam ir bijis vismaz viens slikts draugs, kurš mudina uz nejaukām darbībām un tu, protams, esi tam piekritis, jo viņš taču ir tavs draugs. Atliek vien cerēt, ka pieaugot tu esi spējis izvērtēt savas attiecības ar cilvēkiem. Kuras tev ir vajadzīgas, un kuras ne.

Avots: artofmanliness.com

Leave a Comment