Foto – ekrānuzņēmums
Kartupeļu audzēšanas agro tehnoloģija nav pārāk sarežģīta, taču stādījumu kopšana ir ļoti darbietilpīgs process
Novītināšana, ravēšana, laistīšana, kā arī apstrāde pret kaitēkļiem – tas viss prasa ievērojamu piepūli un daudz laika. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad kartupeļu lauki ir ļoti plaši.
Ikviens dārznieks vēlas, lai iestādītie kartupeļi vienmērīgi sadīgtu, aktīvi augtu un veidotu lielus bumbuļus, kā arī paspētu nogatavoties pirms aukstā laika iestāšanās un ilgstošām lietavām rudenī. Ir pieejami vairāki paņēmieni, kas palīdz paātrināt bumbuļu dīgšanu pavasarī un veicina ražas nogatavošanos sezonas beigās.
Dīgšanas metodes
Agrīna bumbuļu diedzēšana veicina to dīgtspējas uzlabošanos, nodrošina spēcīgākus un vienmērīgākus dzinumus, kā arī ļauj savlaicīgi atbrīvoties no nekvalitatīva stādāmā materiāla. Ir pieejamas vairākas diedzēšanas metodes, kas atšķiras ar stādāmā materiāla uzglabāšanas apstākļiem un procesa ilgumu.
Foto – ekrānuzņēmums
Sausā diedzēšana
Šis ir visvienkāršākais un populārākais kartupeļu diedzēšanas veids. Bumbuļi jāizklāj 1–2 kārtās kastēs vai paletēs un jānovieto sausā, siltā (temperatūra +18…+23°C) un gaišā telpā. Gaismā un siltumā tie kļūst zaļgani un veido spēcīgus dzinumus. Laiku pa laikam kartupeļi jāapgriež, lai tie vienmērīgi saņemtu gaismu un vienmērīgi sadīgtu. Pēc 30–40 dienām bumbuļi būs gatavi stādīšanai.
Mitrā diedzēšana
Bumbuļus saliek kastēs, paletēs vai maisos un pārklāj ar mitru materiālu: zāģu skaidām, sūnām vai kūdru. Tvertnes jānovieto tumšā telpā ar temperatūru +12…+15°C. Pēc 2–3 nedēļām uz bumbuļiem parādīsies 2–3 cm gari asni.
Svarīgi nepieļaut substrāta izžūšanu – to regulāri jāpārbauda un vajadzības gadījumā jāsamitrina. Lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, konteinerus var pārklāt ar audeklu.
Kombinētā metode
Šī metode apvieno sausās un mitrās diedzēšanas paņēmienus. Pirmās divas nedēļas bumbuļi jāglabā siltā un gaišā vietā, pēc tam tos novieto kastēs ar mitru substrātu un pārvieto uz tumšāku un vēsāku telpu. Šādas pakāpeniskas diedzēšanas priekšrocība ir tā, ka bumbuļi attīsta ne vien spēcīgus dzinumus, bet arī labu sakņu sistēmu.
Foto: Pixabay
Novīšanas metode
Novīšana ir aktuāla, ja līdz stādīšanai atlicis maz laika – šādā gadījumā kartupeļi sāk dīgt jau 7.–8. dienā. Bumbuļi jānovieto tumšā un siltā telpā ar temperatūru +20…+23°C. Šajos apstākļos bumbuļos uzkrājas barības vielas un fermenti, un acīs veidojas asnu aizmetņi.
Pirms stādīšanas apstrāde ar augšanas stimulatoriem. Ja sēklas kartupeļi iegādāti īsi pirms stādīšanas un nav laika tos diedzēt, iespējams bumbuļus apstrādāt ar augšanas stimulatoriem. Tie uzlabo dīgtspēju un nodrošina augiem spēcīgu imunitāti pret stresa apstākļiem. Šie līdzekļi paātrina kartupeļu ražas nogatavošanos.
Kartupeļu nogatavināšanas paātrināšana rudenī
Tuvojoties rudenim, dārzniekiem priekšā cits uzdevums – veicināt bumbuļu pildīšanos un nogatavošanos, lai paspētu novākt ražu pirms aukstā laika iestāšanās un ilgstošām lietavām. Arī šeit ir vairāki efektīvi risinājumi.
Augšdaļas apsmidzināšana ar magnija hlorātu. Vēlīnās kartupeļu šķirnes izceļas ar izcilu garšu un labi glabājas ziemā. Tomēr vasara ne vienmēr ir silta, tāpēc šīm šķirnēm nereti nepietiek laika pilnīgai nogatavošanai. Kā tās paātrināt? Apsmidziniet lakstus ar magnija hlorāta šķīdumu (200 g uz 10 l ūdens). Šāds šķīdums veicina ātrāku lapu novīšanu un barības vielu pārvietošanos uz bumbuļiem.
Šo procesu sauc par “žāvēšanu”, un tas ir īpaši noderīgs vēsās un lietainās vasarās.
Foto: Pixabay
Augšdaļas apsmidzināšana ar vara sulfātu
Vēl viena žāvēšanas metode ir apsmidzināt lakstus ar vara sulfāta šķīdumu (50 g uz 10 l ūdens). Pēc apstrādes lapas kļūst plankumainas, dzeltenas, izžūst un nokrīt. Tikmēr bumbuļi turpina uzņemt barības vielas un nobriest. Ir novērots, ka šī metode palielina ražas apjomu un atvieglo tās novākšanu – pēc apstrādes kartupeļi vieglāk atdalās no kātiem.
Lasi vēl: Pus gadu nebijām bijuši vasarnīcā, kad atbraucām kaimiņi tur jutās jau kā mājās
Apsmidzināšana ar superfosfātu
Vēl viens vienkāršs un pieejams veids, kā paātrināt kartupeļu nogatavināšanu, ir novecošanas metode. Tā ir mākslīga augu novecošanās paātrināšana, kas stimulē ražas nobriešanu. Pirmo reizi šo procedūru ieteicams veikt ziedēšanas laikā: 1 kg superfosfāta aplej ar ūdeni, atstāj uz nakti ievilkties, pēc tam šķidrumu nokāš un ar to apsmidzina augu virszemes daļas. Procedūru var atkārtot trīs nedēļas pēc ziedēšanas beigām. Superfosfāts veicina barības vielu aizplūšanu no lapām uz bumbuļiem, tādējādi paātrinot ražas nogatavināšanos.
Foto – ekrānuzņēmums
Galotņu nogriešana
Viena no vienkāršākajām un videi draudzīgākajām metodēm, kā veicināt kartupeļu nogatavošanos, ir galotņu nogriešana. Zaļumus apgriež aptuveni 30 dienas pēc ziedēšanas sākuma. Šī procedūra vienlaikus pilda vairākas funkcijas:
paātrina bumbuļu nobriešanu;
palielina to cietes saturu;
veicina mizas sabiezēšanu, kas pozitīvi ietekmē uzglabāšanas ilgumu (īpaši svarīgi vēlīnām šķirnēm);
palīdz izvairīties no bumbuļu puves, kas bieži izplatās vasaras beigās;
atvieglo ražas novākšanu;
palīdz novērst augsnes pārmitrināšanos un ventilācijas trūkumu.
Foto: Pixabay
Nopļautās galotnes, ja tās nav skartas ar kaitēkļiem, var izmantot kompostam. Lai augu atliekas ātrāk sadalītos, ieteicams tās aplaistīt ar preparāta “Compostim” šķīdumu. Tomēr, ja stādījumos ir vērojamas vēlīnās puves vai citas pazīmes, augu atliekas labāk izmest.
Kartupeļi ar nogrieztām galotnēm
Nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ kartupeļu audzēšanas sezona var ieilgt, ko ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan dabas kaprīzes. Lai bumbuļiem būtu pietiekami daudz laika nobriest līdz noteiktam brīdim un uzkrāt maksimāli daudz barības vielu un cietes, pavasarī jāveicina to dīgtspēja, bet rudenī – nogatavošanās.
Un pat ja pavasaris bija vēss un kartupeļi tika stādīti vēlu, bet pirms tam pienācīgi diedzēti, vari būt drošs – to dīgtspēja būs lieliska, un raža nebūs sliktāka par ierasto!
