Īpaši gadījumi: masveida pārbaudes un reidi
Gadās, ka apstādina ne tāpat vien. Notiek speciāls reids, meklē nelegālos pārvadātājus, pārbauda mašīnas pēc meklēšanas rīkojumiem. Tad jautājumi būs plašāki: «Kas ir salonā?», «Kas bagāžniekā?», «Kāpēc braucat tieši pa šo ceļu?»
Šeit galvenais noteikums: nezaudē mieru. Nav jāstāsta romāns par visu savu dzīvi. Atbildi skaidri un pēc būtības.
Es pats reiz trāpīju uz tādu pārbaudi ceļā uz Ventspili. Visu plūsmu apturēja. Jautāja vienu un to pašu: «Kurp braucat?» Es vienkārši pateicu: «Vedu klientu uz lidostu». Viss. Novēlēja laimīgu ceļu. Bet puisis manā priekšā sāka izvairīties — ka nu pie drauga, nu uz darbu, nu vēl kaut kur. Rezultātā — bagāžnieka pārbaude.
Ko inspektors patiesībā gaida
Viņam svarīgi saprast, vai esi normāls vadītājs vai kaut ko slēp. Viņš skatās acīs, uz rokām, uz balsi. Pamana uzacu pacelšanu, pauzes, nervozas kustības. Saprot vienu lietu: pat ja tu neko neesi pārkāpis, bet izskaties kā cilvēks, kas kaut ko slēpj, uzmanība tev būs palielināta. Un otrādi: mierīga balss, pārliecinoši vārdi, viegls smaids — un viss, jautājumu mazāk.
Bet ja inspektors «pārspīlē»? Šeit arī jāzina savas tiesības. Likums neuzliek par pienākumu stāstīt precīzu maršrutu, brauciena detaļas vai to, kas sēž blakus. Pietiek ar īsu atbildi. Ja jūti spiedienu, vari teikt:
«Esmu gatavs atbildēt uz konkrētiem jautājumiem pēc būtības».
«Ja pārkāpumu nav, ļaujiet turpināt ceļu».
Un jā, neviens neaizliedz ieslēgt telefona ierakstu. Tas ir pilnīgi likumīgi. Un bieži vien ļoti atvēsina pārlieku uzstājīgus darbiniekus.
Sarunas noslēgums: kā skaisti pabeigt
Atceries: nav vērts ievilkt dialogu. Jo vairāk pļāpā, jo ilgāk stāvi. Labākais variants — īss, draudzīgs nobeigums. «Paldies, laimīgu ceļu!»
«Ja jautājumu vairs nav, vai varu doties?» Tici, tas darbojas nevainojami.
Dažas reālas situācijas
Viens paziņa nolēma nospēlēt «savējo». Ilgi stāstīja inspektoram, kas viņu gaida, kā sauc, kādi svētki. Rezultātā — pārbaudīja bagāžnieku, dokumentus skatīja ilgi. Pazaudēja pusstundu. Cits paziņa sadusmojās: «Liecieties mierā!» Rezultāts — brīdinājums par pretošanos un nepatīkama nakts. Bet es, jau ar gadiem kļūstot gudrāks, mierīgi saku: «Uz mājām». Viss. Maksimums minūte, un braucu tālāk.
Lasi vēl: Es izmantoju kilogramiem speķa, it īpaši ziemā – no tā gatavoju vienu ļoti garšīgu ēdienu
Apkoposim
-Jums nav pienākuma izpaust savas dzīves detaļas.
-Svarīgākais — īsumā un mierīgi.
-Izvairieties no emocijām un liekas informācijas.
-Atcerieties par tiesībām ierakstīt.
-Un vienmēr atcerieties: inspektors arī ir cilvēks, nevis pretinieks.
Un tagad pasaki, vai tiešām vienkārša jautājuma «Kurp braucat?» dēļ ir vērts sabojāt sev garastāvokli? Protams, ka nē. Miers, pārliecība un vienkāršība — lūk, īstā atbilde, kas jebkuru inspektoru padara mierīgu.
Nu, bet es, kā pieredzējis vadītājs un mehāniķis pēc dzīves aicinājuma, teikšu tev tā: ceļš mīl tos, kas tur sevi rokās. Tas darbojas gan remontā, gan pie stūres, gan saskarsmē ar tiesībsargiem. Pārbaudīts gadiem.
Vai inspektors tevi ir apstādinājis ar šādu jautājumu? Kā viss beidzās tavā gadījumā? Padalies komentāros!
