* Saspiests rokraksts (kad burti spiežas cits citam virsū) norāda, ka bērns ir “paslēpies savā čaulā”, noslēdzies sevī. Viņš neapzināti cenšas sevi pasargāt no naidīgās apkārtnes, kas viņu nesaprot. Cieši kopā saspiestie burti bieži norāda arī uz to, ka mazajam cilvēkbērnam tiek izvirzītas pārāk lielas, vecumam neatbilstošas prasības. Ja piedevām šie kopā saspiestie burti ir arī mazi, tas norāda uz iedzimtu kautrību. Nereti šādi bērni, lai gan labi zina uzdoto vielu, kautrējas atvērt muti, uzskatot, ka labāk ir paklusēt. Taču šim rokrakstam ir arī pozitīva iezīme – tas norāda uz spējām koncentrēties.
* Ja vārda pēdējais vai daži pēdējie burti ir lielāki par pārējiem – tā ir laba zīme, kas vēsta, ka bērns pārstāj baidīties mācīties, ka samazinās viņa iekšējā spriedze, kas līdz šim traucēja. Vēl tas liecina, ka bērns grib ātrāk kļūt pieaudzis.
* Ja burti vārdu beigās no normāliem pārvēršas par ne pārāk saprotamiem veidojumiem, tas norāda, ka bērns jūtas nesaprasts un turas savrup no apkārtējās pasaules. Tā notiek kaut kādu ārēju iemeslu dēļ, kurus vecākiem vajadzētu noskaidrot un novērst.
* Ja burtiem, kuriem daļa rakstāma zem līnijas (piemēram, “j”), šī apakšējā astīte ir vāji izteikta vai tās gandrīz nav, tas skaidri norāda uz iekšēju vājumu. Ja vēl pamanāms, ka līnija ir trīcoša, tas nozīmē, ka bērnam ir novājināta nervu sistēma, un jācenšas to nostiprināt.
* Gana daudz informācijas var gūt arī no rakstīto burtu slīpuma. Jo vairāk burtu liecas uz labo pusi, jo lielāka iespējamība, ka bērns ir straujas dabas un ātrsirdīgs vai vismaz nesavaldīgs.
* Jo izteiktāks ir slīpums uz kreiso pusi, jo stingrākas ir “aizsargpozīcijas”. Pārāk izteikts slīpums uz kreiso pusi liecina par spītību, savdabību, reizēm noslēgtību un aizdomīgumu. Te gan, lai izdarītu pareizus secinājumus, jāzina, kāds bērns bija iepriekš.
Lasi vēl: Kādas ir tavas patiesās prasmes? Noskaidro jaunumus par savu personību pēc šī “punktiņu testa”
* Ja uzrakstītajiem burtiem un vārdiem slīpums mainās, tas norāda, ka bērns ir kaprīzs, ar nenoturīgiem uzskatiem, mainīgām izjūtām, par sevi nepārliecināts, ar mainīgiem nodomiem.
* Izteikti bērnišķā attīstība beidzas aptuveni 9 gadu vecumā. Pēc tam sākas pārejas periods. Šajā laikā rokraksts var ļoti būtiski mainīties, un to var pamanīt jau pēc pusgada. Rakstībā parādās jauni elementi, rokraksts pasliktinās, tas kļūst nelīdzens, stūrains, ar pārrāvumiem, bet reizēm – vispār nesalasāms. Bērna rokraksta vietā atnāk neproporcionalitāte. Rokraksta ģeometriskā neievērošana (nevienmērīgs uzspiediens, dažāda lieluma burti vārdā utt.) liecina par straujumu un saasinātu nervu jutību. Pret šādiem bērniem jābūt īpaši uzmanīgiem un saudzīgiem.
* Agrīnā pusaudžu vecumā bērni nereti kļūst noslēgti, viņiem parādās zināmas problēmas saskarsmē ar vienaudžiem. Gandrīz vai plakani uzrakstītie “m” un “n”, “nocirsta” vai vāji izteikta zemlīnijas daļa, piemēram, burtiem “g” un “j”, kā arī, ja bieži netiek uzrakstīti burta noslēdzošie elementi, norāda gan uz hormonālajām izmaiņām, gan bailēm kontaktēties un pastiprinātu ievainojamību, kas ir tiešā un ciešā saistībā ar organismā notiekošajiem vētrainajiem procesiem.