“Kā, pie jums tā ir normāli?” — 4 lietas Latvijas veikalos, kas manam draugam no ASV likās mulsinošas

Lai izprastu svešu zemi, dažreiz nav nepieciešams doties uz muzeju. Pietiek vien ieiet vietējā veikalā. Plaukti, kas pilni ar precēm, stāsta par tautas ikdienu un paradumiem daudz runīgāk nekā gids.

Amerikānim, nonākot standarta latviešu veikalā, tā ir īsta iegrimšana citā pasaulē. Mums ierastās lietas viņiem izraisa patiesu neizpratni un interesi, atklājot dziļas atšķirības pieejās ēdienam un dzīvei.

Saldumi

Pirmais, kas mulsina amerikāņu viesi, ir nepieredzēti plašais konditorejas nodaļas klāsts. Tur, kur viņiem pie kases ir vien nelieli plauktiņi ar šokolādes batoniņiem, latviešu veikalos stiepjas veselas plauktu rindas. Tie ir pilni ar kastēm šokolādes konfektēm, vafelēm, cepumiem, piparkūkām un kēksiņiem, kurus var iesvērt savā maisā tik, cik pats vēlas. Uzrodas likumsakarīgs jautājums: vai tiešām visi latvieši ir saldummīļi?

Izskaidrojums slēpjas vienkāršā tradīcijā – tējas dzeršanā. Saldumi ir obligāts tējas pavadonis. Tas ir kā čipsi pie alus amerikāņu bārā, tikai mums tas ir cepums pie vakara tējas. Šāds sortiments ir tiešs šīs ikdienas ieraduma atspulgs.

Tēja un kafija

Ja ar saldumiem amerikāņi vēl var samierināties, tad tējas un kafijas nodaļa viņus pilnībā pārsteidz. ASV parastā veikalā piedāvājums bieži ir ierobežots ar pāris desmitiem maisiņtējas un dažām maltās kafijas markām. Latvijā tas līdzinās speciālam boutique veikaliņam.

Desmitiem, ja ne simti lapu tēju šķirņu – no ulunas un puēru līdz klasiskai indiešu un zāļu tējai. Blakus – tikpat plaša kafijas nodaļa: pupiņas, maltā, šķīstošā un dažādas kapsulas. Latvijā kafiju reti dzer steigā papīra krūzītē; to gatavo un bauda mājās vai birojā, nesteidzoties.

Iepakojums

Latviešu ieradums pirkt produktus mazās devās ir vēl viens šķērslis amerikāņiem. ASV tipiski ir viena liela nedēļas iepirkšanās. Tāpēc redz gigantiskas, gandrīz 4 litru piena pudeles, milzīgas graudaugu maisus un daudzkilogramu gaļas iepakojumus.

Latvijā skaitļi ir citi. Litrs piena, puskilograms maltās gaļas, neliels griķu iepakojums. Tas nenozīmē, ka cilvēki nav taupīgi, drīzāk tie norāda uz citu patēriņa modeli. Veikali bieži atrodas soļa attālumā – kā teikt “piecu minūšu attālumā”. Cilvēki pieraduši biežāk iepirkties un pirkt tik, cik vajadzīgs tuvākajām dienām. Lieli iepakojumi, protams, ir lielveikalos pie pilsētas malām, bet tie neveido kopējo ainu. Vidējā latvieša ratiņa saturs ir krietni pieticīgāks par amerikāņu, bet to saturs tiek regulāri mainīts.

Esmu precējies ar savu sievu jau daudzus gadus, un viss šķiet lieliski, bet ir viens “bet”

VIDEO:

Maize: smarža

Varbūt visstiprākais kultūras šoks amerikānim ir maizes nodaļa. ASV 90% maizes tiek pārdota jau sagriezta, mīkstā plastmasas iepakojumā. Tā ilgi nesacietē pateicoties konservantiem, taču bieži ir ar “vatainu” tekstūru un saldenu garšu.

Latviešu veikalā maize ir dzīvs produkts. Daudzos veikalos ir savas maiznīcas, no kurām dienā vairākas reizes ņem svaigus, aromātiskus klaipus un tradicionālo rupjmaizi. Šo smaržu nav iespējams aizmirst. Tā virmo gaisā un pievelk pircējus.

Marta pat nenojauta, ko vīramāte dara viņas un vīra dzīvoklī, kamēr abi ir prom

Amerikānim tas ir kā kvalitatīva privātmaiznīca, kas iebūvēta masveida tirdzniecības sistēmā. Šāda pieeja skaidri rāda mūsu prioritāti: mums svarīgs ne tikai derīguma termiņš, bet arī īstas garšas, tekstūras un svaiguma baudījums.

Kas stāv aiz šīm atšķirībām?

Aiz tām slēpjas pamatīgas ikdienas un sabiedrības tradīcijas.

Ēku blīvums pilsētās. Biežas iepirkšanās ir iespējamas, jo veikali atrodas tuvu mājām. Tas atšķir Latvijas pilsētu struktūru no amerikāņu priekšpilsētām, kur veikalus bieži jāapmeklē ar auto.

Attieksme pret svaigumu. Mazie iepakojumi un svaiga maize ir skaidra vēlme pēc produkta “šeit un tagad”. Rituāli. Tēja ar saldajiem vai svaiga maize pie vakariņu galda nav tikai ēdiens. Tie ir ikdienas rituāli, kas rada mājīguma sajūtu un ir iemesls satikšanai un sarunām.

 

Tomēr visvairāk ASV draugu pārsteidza viena ikdienas lieta, ko mēs Latvijā, iespējams, nemaz nenovērtējam. Viņš to pat dēvē par “brīnumu”! Par to raksta turpinājumā!

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk