Tā jau ir, ka reizēm pret poli pievelkas. Šajā gadījumā, viens ir kārtības mīlētājs, bet otram ir vienalga, kur nomest savu drēbes gabalu. Ja nevienam no viņiem nekārtība netraucē, tad cilvēki ir radušies no viena un tā paša pola.
Sāksim ar to, ka, ievācoties pie kāda, vienam no svarīgajiem jautājumiem ir jābūt par kārtības politiku. Abām pusēm ir jāsaprot, kā katrs ir pieradis dzīvot un ir jārod varianti, kā sadzīvot vienā telpā.
- Komunikācija ir atslēga
Mūžsenais padoms, ka ir jāizrunā, jāsaprot un, galvenais, jāpieņem, cik kārtīgs vai nekārtīgs ir tavs partneris. Ja jūs, pirms ievākšanās kopā, nebūsiet apsprieduši šo iespējamo problēmu, tad nevajag izlikties pārsteigtam, kad pēc 6 mēnešu kopdzīves tevi pēkšņi neapmierina vannas istabas izlietnes tīrība vai putekļu kārta uz plaukta.
- Esi atklāts
Pat tad, kad tev šķita, ka tu būsi spējīgs sadzīvot ar partnera ieradumiem un tev likās, ka tu apzinies situāciju, tu saproti, ka tevi sāk kaitināt visur atstātās lietas un drēbes. Tad nenodarbojies ar pasīvo vardarbību jeb “nezāģē” partneri par to, bet gan atklāti izrunājies un mēģiniet risināt situāciju.
- Esi pieklājīgs/saprotošs
Mēs visi esam citādāki. Neizturies tā it kā tu necienītu otru cilvēku tikai, tādēļ ka partneris nav nomazgājis traukus jau otro dienu. Partneris to zina, bet viņu tas visticamāk neuztrauc. Neuzvedies tā, ka tas ir tikai otra cilvēka pienākums. Neatgādini to, ka otrs ir slinks vai nekārtīgs, ja tev jau tas bija jāzina pirms dzīvošanas kopā. Tas ir tas pats, kā teikt: “Es zinu, ka tu esi muļķis un es uzskatu, ka man ir visas tiesības tev to ikdienu atgādināt.” Neviens nebūs pateicīgs par tādu pieeju situācijai.
Avots: unclutterer.com
