“Klau, bet par šo ūdeni tu maksā divreiz. Pirmoreiz – lai to iegūtu un piegādātu tev uz mājām. Pēc tam – lai tu to pašu ūdeni, bet jau netīru, utilizētu”
Atceros, kā reiz pie manis ciemos atnāca vecs paziņa. Mēs virtuvē dzērām tēju, un es pēc veca ieraduma izskaloju savu krūzi un, neizslēdzot ūdeni, sāku to rūpīgi ieziepēt. Strūkla sitās izlietnē, skalojot kanalizācijā bijušo cepumu druskas un tējas piles, bet es tajā laikā stāstīju kaut ko aizraujošu. Mans paziņa kādu brīdi klusēja, paskatījās uz šo ūdenskritumu un tik klusu noteica: “Klau, bet par šo ūdeni tu maksā divreiz. Pirmoreiz – lai to iegūtu un piegādātu tev uz mājām. Pēc tam – lai tu to pašu ūdeni, bet jau netīru, utilizētu.”
Šī frāze iespiedās atmiņā. Vienkārši. Bez pārmetumiem. Bez fanātisma. Es nebiju izšķērdētājs, nerīkoju baseinus vidū sausumam. Bet es biju… neuzmanīgs. Ūdens man bija kaut kas pašsaprotams. Atvēru – sāka tecēt. Aizvēru – pārstāja. Un šī tā pastāvīgā pieejamība iemidzināja modrību. Es nolēmu veikt eksperimentu. Ne radikālu, ne ar mērķi pārvērst savu dzīvi askētisma varoņdarbā. Nē. Es vienkārši gribēju kļūt uzmanīgāks. Apzinātāks. Un zināt, kas notika? Tas izmainīja ne tikai skaitītājus, bet arī mani pašu.
Ne varonība, bet veselais saprāts: ar ko viss sākās
Es nesāku steidzami mainīt visus krānus vai uzstādīt viltīgas lietus ūdens savākšanas sistēmas. Viss sākās ar mazumiņu. Ar novērošanu. Es vienkārši nedēļu pavēroju savus ieradumus. Un lūk, ko ieraudzīju:
1.Ilgu, gandrīz meditatīvu dušu no rītiem, kamēr ūdens nenoskalo visas miega atliekas.
2.Zobu tīrīšanu tekošas strūklas pavadījumā.
3.Trauku mazgāšanu zem nepārtrauktas karstā ūdens strūklas.
4.Nelielu, bet pastāvīgu noplūdi no tualetes poda kastes. Pili pa pilei. Nakti pēc nakts.
Nekā traka, šķietami. Bet, kad es apsēdos un aptuveni aprēķināju, cik tas izmaksā gan planētai, gan manam maciņam… skaitļi lika aizdomāties. Es sapratu: taupīt ūdeni nenozīmē liegt sev komfortu. Tas nozīmē – tērēt to saprātīgi. Bez fanātisma. Un mans ceļš sākās.
Īpašas uzmanības zona: vannas istaba un tualete
Tieši šeit, kā izrādījās, ir koncentrēti līdz 70% no visa mana ūdens patēriņa. Un tieši šeit ir paši vienkāršākie un efektīvākie taupīšanas veidi. Duša, nevis okeāns. Es nesāku iet dušā reizi trijās dienās. Es vienkārši nopirku normālu, ekonomisku dušas galvu. Tā, kas man bija iepriekš, lēja kā no spaiņa. Jaunā – radīja patīkamu, masējošu strūklu, bet patērēja uz pusi mazāk. Efekts tas pats, bet skaitļi uz skaitītāja – citi.
Mainīju arī pašu mazgāšanās rituālu. Formulēju sev vienkāršu noteikumu: “Samitrinājos – izslēdzu ūdeni – saziepējos – ieslēdzu – noskaloju”. Sākumā bija neierasti. Šķita, ka kaut kas nav kārtībā. Bet pēc nedēļas tas kļuva par ieradumu. Laiku dušā es nepalielināju, bet ūdens vairs netecēja veltīgi. Kas attiecas uz vannu… Es no tās neatteicos pavisam. Nē. Plaša vanna ar putām ir mans relaksācijas veids, mans personīgais rituāls. Bet es pārstāju to pildīt katrās brīvdienās. Tagad tā ir īpaša ceremonija, balva par smagu nedēļu. Un no tā tā kļuva tikai vērtīgāka.
Tīrības valstība: zobi un skūšanās
Šeit viss bija līdz smieklīgumam vienkārši. Es uzliku uz izlietnes parastu glāzi. Agrāk, kamēr es tīrīju zobus, ūdens tecēja nepārtraukti. Tagad – es piepildu glāzi, un ar to pilnībā pietiek, lai samitrinātu birsti un izskalotu muti. Viss. Elementāri? Ģeniāli. Ar skūšanos tas pats stāsts. Es aizvēru aizbāzni un ielaidu nedaudz ūdens izlietnē, lai noskalotu skuvekli. Tā vietā, lai turētu krānu vaļā. Ietaupījums – desmitiem litru vienā reizē.
Tekošs tualetes pods nav tikai kaitinoša skaņa. Tā ir klusa paša maciņa tīrīšana. Es beidzot izsaucu santehniķi. Pusstunda darba – un problēma atrisināta. Bet radikālai taupīšanai es vienkārši ieliku kastē… ar ūdeni piepildītu plastmasas pudeli. Paņemu divlitrīgu plastmasas pudeli. Piepildu to ar ūdeni smagumam. Uzmanīgi ievietoju kastē, tālāk no mehānismiem. Viss! Tagad pie katras nolaišanas kaste aizsūta kanalizācijā par diviem litriem mazāk. Un zināt? Nekāda diskomforta. Funkcionalitāte – simtprocentīga. Bet ietaupījums – acīmredzams.
Virtuve: kur ūdens pārvēršas dzīvībā (un nedaudz ietaupījumos)
Virtuve ir otrā “ūdeņainākā” vieta mājā. Un arī šeit atradās savas rezerves. Trauku mazgājamā mašīna – labākais draugs. Man tās nebija. Es to uzskatīju par greznību. Bet, aprēķinot izdevumus par trauku mazgāšanu ar rokām, es sapratu: tā ir investīcija. Es izvēlējos modeli ar augstu energo- un ūdens patēriņa klasi. Un tagad… es to piepildu pilnu un ieslēdzu reizi dienā, maksimums – divas. Tā viena cikla laikā patērē tikai 9–10 litrus.
Lai nomazgātu tādu pašu trauku kalnu ar rokām zem tekoša ūdens, aizietu 5–6 reizes vairāk! Vai tā nav maģija? Veselā saprāta maģija. Ja rokas ir jūsu lepnums. Es saprotu, ka trauku mazgājamā mašīna nav visiem. Es arī pats bez tās dzīvoju ilgus gadus. Taupīšanas noslēpums, mazgājot ar rokām, ir vienkāršs:
Vienā izlietnē (vai lielā bļodā) ieleju siltu ūdeni ar mazgāšanas līdzekli. Nomazgāju visus traukus, noliekot tos malā. Pēc tam ātri visu noskaloju zem tievas, vēsas ūdens strūklas VAI otrā izlietnē, kas piepildīta ar tīru ūdeni. Galvenais – neļaut ūdenim tecēt tāpat vien, kamēr jūs kasāt nost piedegušu putru. Izslēdziet to. Tā ir atslēga.
Auksts ūdens – jūsu izvēle
Es biju pieradis mazgāt rokas, dārzeņus, augļus ar karstu ūdeni. Pēc vecā ieraduma. Bet tam taču nav vajadzīga verdoša strūkla. Pietiek ar vēsu vai nedaudz siltu. Īpaši, ja runa ir par īslaicīgu kontaktu. Tagad es atveru aukstā ūdens krānu, ja man vajag vienkārši kaut ko noskalot. Bet verdošu ūdeni sildu tējkannā tieši tādā apjomā, kāds man ir nepieciešams. Ne pili vairāk.
Ārpus dzīvokļa: sadzīve un pasaule
Ūdens taupīšana nav tikai par krāniem. Tas ir par domāšanas veidu. Veļas mazgāšana ar prātu. Es pārstāju mest tvertnē pāris kreklu. Mazgāju tikai ar pilnu veļas mašīnu. Un, izņemot stiprus netīrumus, izvēlos eko mazgāšanas režīmu. Tas ir ilgāks, bet tērē mazāk ūdens un elektroenerģijas. Un, lai cik dīvaini nebūtu, lietas izmazgājas lieliski.
Istabas augu laistīšana
Agrāk es vienkārši liku podu zem krāna. Tagad es tos laistu ar ūdeni, kas jau ir pastrādājis. Piemēram, ar ūdeni, kas palicis pēc augļu noskalošanas. Vai atdzisušu ūdeni pēc olu vārīšanas (saka, ka tas esot arī vērtīgs). Galvenais – bez sāls un mazgāšanas līdzekļiem.
Secinājumi: kas mainījās pēc pusgada
Es neesmu kļuvis par fanātiķi. Es nestaigāju pakaļ ģimenes locekļiem ar hronometru un neizslēdzu ūdeni pusvārdā. Es vienkārši kļuvu uzmanīgs. Kas ir sausajā atlikumā? Skaitļos? Mans rēķins par ūdensapgādi un kanalizāciju samazinājās gandrīz par 40%. Tā ir īsta nauda, kas paliek manā maciņā. Es kļuvu mierīgāks. Manī parādījās dīvaina sajūta – nevis lepnums, nē. Drīzāk viegla pārliecība. Es vairs neesmu bezjēdzīgas izšķērdēšanas līdzdalībnieks. Esmu sava resursa saimnieks.
Es sāku pamanīt vairāk. Tagad es redzu, kā pil krāns ciemos pie drauga. Redzu, kā stāvvietā mazgā mašīnu ar dzeramo ūdeni no šļūtenes. Un es nelasu morāli. Es vienkārši… pamanu. Taupīt ūdeni bez fanātisma – tas nav par to, lai sevi kaut kā ierobežotu. Tas ir par to, lai pārstātu būt uz autopilota. Tas ir par to, lai ieslēgtu galvu. Sāciet ar mazumiņu. Ar vienu glāzi zobu tīrīšanai. Ar vienu pudeli tualetes kastē. Jūs brīnīsieties, kā šie sīkumi saliekas lielā bildē. Apzinātas, saprātīgas un, ko tur slēpt, ekonomiskākas dzīves bildē. Pamēģiniet. Tas ir tā vērts.
Lasi vēl: Lietas, ko patiesībā drīkstat darīt veikalā – tās ir klienta tiesības
Tava rīcības plāna esence: mazie soļi pie lielām pārmaiņām
1.Zobu tīrīšanas glāze: Vienkāršākais veids, kā ietaupīt līdz pat 12 litriem ūdens katrā tīrīšanas reizē.
2.Pudeles triks: Ievieto tualetes poda kastē 1,5–2 litru pudeli ar ūdeni – tā ir mehāniska ekonomija katrā nolaišanas reizē bez jebkādas piepūles.
3.Dušas pauze: Saziepējies ar izslēgtu ūdeni. Tas aizņem tikai mirkli, bet neļauj desmitiem litru aiztecēt kanalizācijā bez jēgas.
4.Gudrā trauku mazgāšana: Ja nav mašīnas, mazgā traukus bļodā vai aizvērtā izlietnē, bet tekošu ūdeni izmanto tikai ātrai noskalošanai.
5.Cilpa resursiem: Izmanto nesāļo ūdeni no dārzeņu vai augļu skalošanas puķu laistīšanai.
Nobeigumā
Atceries, ka galvenais mērķis nav kļūt par skopuili, kurš skaita katru pili, bet gan pārstāt maksāt par to, ko tu nemaz neizmanto. Katrs neizlietais litrs ir ne tikai ieguvums dabai, bet arī tavs personīgais ieguldījums savā brīvībā un makā. Sāc šodien, un jau pēc mēneša rēķini tev pateiks “paldies”!
