Un kāpēc tas vairs nav tikai pieņēmums, bet gan īsta digitālā realitāte 21. gadsimtā.
Vai jums ir gadījies pamanīt, ka, tiklīdz pieminat jaunu putekļsūcēju vai ceļojumu, reklāmas par to uzreiz parādās jūsu lentē? Sakritība? Iespējams. Bet kas, ja tomēr nē?
Mūsdienās viedtālrunis vairs nav tikai ierīce. Tas ir kā digitāls cilvēka atspulgs, kas zina par jums gandrīz visu: kur atrodaties, ar ko sazināties, kādi ir jūsu ieradumi, balss un pat dzīves ritms. Un jā — tas patiešām spēj vērot jūsu darbības. Ne ziņkārības, bet informācijas dēļ.
1.Neredzamās acis: mikrofons un kamera
Daudzi domā, ka noklausīšanās ir tikai filmu sižets par spiegiem. Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk un tuvāk ikdienai. Mūsdienu lietotnes bieži pieprasa piekļuvi mikrofonam un kamerai, pat ja tām tas nav nepieciešams.
Piemēram:
– jūs lejupielādējat lukturīša lietotni, bet tā prasa piekļuvi mikrofonam;
– laikapstākļu lietotne interesējas par jūsu kontaktiem;
– foto redaktors vēlas zināt jūsu atrašanās vietu.
Kāpēc? Katrs lieks datu fragments kļūst par daļu no jūsu uzvedības profila, ko vēlāk var izmantot mērķtiecīgai reklāmai. Ne velti mēdz teikt: ja produkts ir bez maksas, tad produkts esat jūs pats.
Kā to pārbaudīt:
Android un iOS iestatījumos ir sadaļa “Lietotņu atļaujas”. Apskatiet to un atspējojiet liekās piekļuves.
Ja ekrānā parādās oranžs vai zaļš punkts, tas nozīmē, ka kamera vai mikrofons ir aktīvs.
Ja indikators bieži iedegas, lai gan neko neierakstāt, vērts pievērst uzmanību.
2. Ģeolokācija, kas vienmēr ir aktīva
Šķiet, ka, izslēdzot GPS, telefons vairs nezina, kur atrodaties. Patiesībā tas tā nav — ierīce var noteikt jūsu atrašanās vietu arī, izmantojot Wi-Fi, Bluetooth vai mobilo sakaru torņu signālus.
Tā, piemēram, 2018. gadā žurnālisti no Quartz atklāja, ka pat ar izslēgtu ģeolokāciju Android ierīces turpināja nosūtīt informāciju par lietotāju pārvietošanos uz Google serveriem.
Savukārt 2022. gadā Norton Labs speciālisti noskaidroja, ka vairāk nekā 60 % iOS lietotņu izmanto slēptus izsekošanas rīkus.
Kā tas notiek dzīvē:
Piemēram, ejot garām kafejnīcai, pēkšņi saņemat piedāvājumu ar atlaidi kapučīno.
Vai arī izbraucat no pilsētas, un YouTube parāda video “Kā izvēlēties motokultivatoru”.
Tā nav nejaušība — tā ir reklāma, kas pielāgota jūsu atrašanās vietai.
3. Uzvedības atpazīšana: jūs var atpazīt pēc paradumiem
Mūsdienu algoritmi vēro ne tikai jūsu rakstīto, bet arī to, kā rakstāt — ritmu, ātrumu, pauzes starp vārdiem. Pat šādas sīkas detaļas ļauj sistēmām noteikt lietotāju ar gandrīz 98 % precizitāti.
Pie šī visa nāk klāt vēl:
– balss intonāciju un emociju analīze (Siri, Alexa, Google Assistant);
– acu kustību sensori dažos viedtālruņu modeļos;
– dati par to, kad un cik ilgi tiek lietotas dažādas lietotnes.
Rezultātā izveidojas ļoti precīzs digitālais profils, kas ļauj sistēmām prognozēt jūsu noskaņojumu, enerģijas līmeni un pat brīdi, kad jūs, iespējams, sāksiet interesēties par jaunu telefonu.
4. Pazīmes, ka viedtālrunis tiešām “klausās”
Ir dažas pazīmes, kurām vērts pievērst uzmanību:
– reklāmas parādās par tēmām, ko nesen pieminējāt;
– baterija izlādējas ātrāk nekā parasti;
– telefons kļūst karsts bez iemesla;
– zvanu laikā dzirdami dīvaini trokšņi vai atbalss;
– strauji pieaug mobilo datu patēriņš.
Katrs no šiem gadījumiem var būt nejaušība, taču, ja tas notiek bieži, pārbaudiet ierīci un drošības atļaujas.
5. Kā sevi pasargāt
Panika šeit nepalīdzēs — pietiek ievērot pamatprincipus digitālajai drošībai.
🔒 Ierobežojiet piekļuvi. Noņemiet lietotnēm liekās atļaujas. Lukturīša lietotnei nav jāzina jūsu adrese.
🧹 Kontrolējiet fona procesus. Android ierīcēs to var pārbaudīt sadaļā “Akumulatora izmantošana”, bet iOS — “Aktivitātes žurnālā”.
🔇 Atspējojiet balss asistentus, ja tos neizmantojat.
⚡ Regulāri atjauniniet sistēmu. Ražotāji nepārtraukti aizlāpa drošības nepilnības.
🚫 Neinstalējiet aizdomīgas lietotnes, īpaši bezmaksas ar uzbāzīgām reklāmām.
6. Kad viedtālrunis kļūst par novērošanas rīku
Reāls gadījums: kāda Rīgas iedzīvotāja pamanīja, ka viņas partneris saņem paziņojumus par viņas atrašanās vietu. Izrādījās, ka telefonā bija instalēta slēpta lietotne, kas pārsūtīja datus uz citu ierīci.
Šādas programmas mēdz dēvēt par stalkerware — tās izmanto gan atsevišķi cilvēki, gan dažādas organizācijas. “Kaspersky Lab” dati norāda, ka ik gadu tiek reģistrēti desmitiem tūkstošu šādu gadījumu, un, visticamāk, tas nav pilnīgais skaits.
Eksperti brīdina, ka šāda veida iejaukšanās var skart personīgo telpu un attiecības, tāpēc ir vērts zināt, kā tās atpazīt un rīkoties.
Realitāte bez ilūzijām
Mēs dzīvojam laikā, kad privātums kļūst par retu vērtību. Jūsu viedtālrunis ir gudrs, bet reizē arī uzstājīgs palīgs, kas cenšas uzzināt pēc iespējas vairāk, lai būtu “noderīgs”. Jautājums tikai — cik daudz ērtību esam gatavi apmainīt pret personīgo brīvību?
