Bet skaidrs ir viens: koksne (un skaidas) nav mēslojums. Tik daudz koksnes – svešs elements augsnei. Un ne vajadzīgs kultūraugiem. Sadalīšanās laikā izdalās daudz skābju – tās paskābina augsni un rada gāzes, kas nav noderīgas augsnei. Aktivizējas bioms, kas tās sadala – tādējādi tiek saistīts slāpeklis, fosfors.
Un galvenais – minerālais sastāvs netiek bagātināts ar augiem nepieciešamajiem elementiem. Mēs vienkārši nodarbinām augsnes biomu ar darbiem, kas patērē tās resursus. Un iedarbinām daudzus procesus, kas diezin vai nāks par labu augsnei. Daudz prātīgāk ir vienkārši iestrādāt kompostu. Vai iesēt un ieart zaļmēslojumu. Piemēram, zālēs ir tikai 3–6% lēni noārdāma lignīna – tas ir ļoti maz.
Lasi vēl: Konkurenti dārzā: kuri dārzeņi bojā viens otra ražu – un kurus stādīt blakus, lai novāktu sapņu ražu
Fakts Nr. 2. Skaidas ne vienmēr uzlabo augsnes struktūru
Bieži vien – tās to pasliktina. Par augsnes mehānisko sastāvu. Daļēji tā ir taisnība – dažkārt skaidas augsni uzlabo – padara to vieglāku, gaisīgāku. To var pārbaudīt, sajaucot nedaudz smaga mālsmilts ar skaidām. Bet šī gaisīguma sajūta ir mānīga. Skaidas ir ļoti mitruma uzsūcošas. Tās uzsūc mitrumu 5 reizes vairāk par savu tilpumu.
Iemaisītas smagā vai vidēji smagā mālsmilts augsnē, tās palielina mitruma uzsūkšanos, kad augsne samitrinās. Lai gan vizuāli padara to brīvāku. Smagu mālu problēma – ūdens uzkrāšanās lietainā laikā, ieplakās, atkusnī. Skaidas – nepalīdzēs, bet situāciju pasliktinās. Loģiskāk būtu tās izmantot smilšainā vai vieglā smilts augsnē – lai tās notur mitrumu.
Taču šīm augsnēm nav tik ļoti vajadzīga irdenināšana. Un tās satur maz slāpekļa. Un maz biomasas, salīdzinot ar melnzemi. Tāpēc – sausos reģionos, kur reti laista un ir smaga māla augsne – skaidas, iespējams, būs noderīgas mitruma saglabāšanai. Citviet – jāpadomā: vai celuloze un lignīns tiešām ir vajadzīgi.
Foto – ekrānuzņēmums
Fakts Nr. 3. Skaidas var izmantot ziemas segumam
Bet ir nianses. Skaidas ir mazāk mitrumu uzsūcošas nekā smalkās skaidas – šo mulčai un augu apsegšanai ziemā (piemēram, vīnogām vai zemenēm) labāk neizmantot. Segt augus labāk, kad iestājušies mīnusi – kad skaidas sāk sasalt kopā. Lai gan tām nav īpaši zema siltum vadītspēja, tās diezgan labi pasargā saknes vai vīnogu vītnes no spēcīgas sasalšanas.
Svarīgi pavasarī savlaicīgi novākt mitrās skaidas no dobes – tās kavē augsnes sasilšanu, var veicināt sakņu, kātu, dzinumu, vītnes puvi. Un nav ieteicams skaidas izmantot reģionos ar biežiem atkušņiem un salu mijām. Vai applūstošās vietās. Skaidas var izmantot mulčēšanai. Bet ne visas.
Nav vēlams izmantot skuju koku skaidas. Ozolkoka skaidas – tajās ir daudz tanīnu, miecvielu. Lai gan bieži zemenes mulčē ar egļu skujām – un visi ir apmierināti 🙂 Bet – ne visiem augiem patīk skuju fitoncīdi un zems pH.
Ko darīt ar skaidām, lai tās būtu noderīgas
Lai skaidas ātrāk sadalītos, tām vajag slāpekli (vēlams nitrātu formā). Nav slikti pievienot arī fosforu. Ir uzskats, ka arī pelni paātrina skaidu sadalīšanos. Pievienojot skaidas, uz 1 spaini var pievienot 30–40 g amonija salpetra šķīdumu. Skaidas aplaista, samaisa, pārklāj ar plēvi un atstāj uz pāris nedēļām.
Vēl var izmantot trichodermu – sēni, kas prot sadalīt celulozi. Un ko darīt ar skaidām? Droši vien vispirms jāsaprot – kāpēc tās vispār vēlamies ienes augsnē. Varbūt ir citi mēslojumi. Vai cita mulča – kaut gan arī kā mulču tās izmanto jau sen. Tāda, lūk, garā stāsta beigas.
