Foto: ekrānuzņēmums
Gurķi ir viena no iecienītākajām un visbiežāk audzētajām dārzeņu kultūrām Latvijas dārzos. Lai iegūtu bagātīgu un veselīgu ražu, ir svarīgi izvēlēties piemērotu audzēšanas metodi, pareizi sagatavot augsni un laikus veikt kopšanas darbus
Gurķi lieliski aug gan stādu veidā kasetēs vecumā no 10–15 dienām, gan arī podiņu stādos vecumā no 25–35 dienām. Ja stādi tiek turēti ilgāk par šo laiku, tie sāk sliktāk iesakņoties, atpaliek attīstībā.
Visbiežāk dārzkopji sēj gurķus tieši atklātā augsnē, izvietojot sēklas tieši dobei. Ne visi vienlaikus izmanto abus paņēmienus — stādu audzēšanu un sēšanu augsnē, un velti: šāda pieeja ļauj pagarināt ražas vākšanas periodu un ilgāk baudīt svaigus gurķīšus visa sezonas garumā.
Kā pareizi stādīt gurķu stādus atklātā augsnē
Svarīgi atcerēties, ka gurķu lielākie pretinieki ir aukstums, barības vielu trūkums un sausums. Šie augi ir īpaši prasīgi pret augsnes temperatūru: aukstumā to augšana strauji palēninās. Labākā stratēģija — savlaicīgi sagatavot dobi stādīšanai. Parasti to dara rudenī, iestrādājot kūtsmēslus, kompostu un augsni irdinošas piedevas. Taču arī agri pavasarī, pirms aktīvās augšanas sākuma, vēl var paspēt sagatavot dobi.
Ja vietu sagatavot laikus nav izdevies, bet stādus jau jāstāda, mēslojumus var pievienot tieši stādīšanas bedrītē. Tam derēs smalki sagriezta zaļā masa, piemēram, nātres vai citi sulīgi zaļumi. Tos smalki sasmalcina, rūpīgi sajauc ar zemi un bagātīgi aplej. Šāds “zaļais” komposts ātri sadalās, bagātina augsni un rada labvēlīgus apstākļus augu augšanas sākumam.
Foto: ekrānuzņēmums
Organiskās masas sadalīšanās laikā augsnē izdalās oglekļa dioksīds un slāpeklis, kā arī papildus uzsilst zeme ap saknēm, kas ļauj gurķiem ātrāk sākt augšanu. Papildus svaigiem zaļumiem ieteicams katrā bedrītē pievienot maisījumu no kūdras, komposta, satrūdējušiem kūtsmēsliem un nedaudz perlīta augsnes struktūras uzlabošanai (piemēram, 50% kūdras, pa 25% komposta un kūtsmēslu, pārējais — augsnes uzirdinātāji).
Universāla kabaču recepte: šī ir gan uzkoda, gan lielisks garnīrs
Tā kā gurķu sakņu sistēma ir ārkārtīgi jutīga, pārstādīšana jāveic īpaši uzmanīgi. Pirms stādīšanas zeme rūpīgi jāaplej, lai radītu mitru un labvēlīgu vidi. Stādu vislabāk iegremdēt duļķainā “putriņā” līdz brīdim, kad ūdens pilnībā iesūcas bedrē. Tas nodrošina sakņu apvīšanu ar mitru substrātu, gaisu izspiežot ārā, kas veicina ātrāku auga adaptāciju. Gurķus stāda, nedaudz padziļinot līdz dīgļlapām un uzmanīgi piespiežot zemi pie saknes. Pēc stādīšanas stādi atkal viegli jāaplaista.
Kā paātrināt stādu adaptāciju
Iestādītie gurķu stādi ne vienmēr viegli ieaug, īpaši ja ārā bieži mainās temperatūra. Šādos apstākļos augi var izjust stresu, kas negatīvi ietekmē to attīstību. Lai palīdzētu gurķiem pārvarēt stresu, ieteicams tos apsmidzināt ar speciālu augšanas stimulatoru (piemēram, Epin). Šis preparāts nodrošina augus ar nepieciešamajām vielām, veicinot sakņu attīstību un aktīvu augšanu.
Jāatceras, ka gurķi ir ļoti jutīgi pret dažādām problēmām un kaitēkļiem. Lai aizsargātu stādus, stādīšanas bedrēs ieteicams ielikt vienu Glikolipīda tableti vai izmantot preparātus ar trihodermu.
Runājot par kaitēkļu apkarošanu, daudz kas atkarīgs no izvēlētā gurķu šķirnes nogatavošanās laika. Ja tās ir agras šķirnes, ķīmiskos preparātus nevajadzētu lietot, jo ražu pēc apstrādes drīkst vākt tikai pēc vismaz 60 dienām. Šādos gadījumos labāk izmantot bioloģiskos līdzekļus.
Foto: ekrānuzņēmums
Kā pašam pagatavot organisko-minerālo mēslojumu gurķiem
Organiskās dārzkopības piekritēji zina, cik labvēlīgi gurķu augšanai ietekmē iepriekšējā sējuma siderāti — piemēram, rudzi vai sinepes, kas tiek sēti rudenī. Šādas kultūras uzlabo augsnes struktūru un bagātina to ar barības vielām, taču izšķiroša nozīme ražībai joprojām ir mēslojumam.
Daudzi dārzkopji eksperimentē ne tikai ar šķirnēm, bet arī ar mēslojuma sastāviem. Lai pagatavotu efektīvu vitamīnu un minerālvielu uzlējumu, nepieciešami aptuveni 5 litri nobrieduša komposta (divas lāpstas) un liela sauja granulēta vistas mēslojuma (vai svaigu kūtsmēslu, atšķaidītu ūdenī attiecībā 1:1 — ne vairāk par puslitru). Šos komponentus rūpīgi sajauc 10 litros ūdens. 15 litru spainī pievieno svaigi pļautu zāli (neblīvē), pēc tam to piepilda ar pagatavoto šķīdumu līdz malām.
Lai barības maisījumu sagatavotu ātrāk, ieteicams zāli pirms tam sasmalcināt — tad uzlējums būs gatavs jau 2–4 dienu laikā. Bez smalcināšanas pilnīgai raudzēšanai vajadzēs apmēram 12–14 dienas.
Gurķi labi reaģē uz rauga mēslojumiem, tāpēc uzlējumam var pievienot 100–150 gramus svaiga rauga. Raugā ir bioloģiski aktīvas vielas, kas stimulē augšanu. Lai aktivizētu mikroorganismus, maisījums jātur siltā vietā (līdz 40°C). Rauga rūgšana izmanto zālē esošos cukurus, paātrinot fermentāciju. Lai vēl vairāk samazinātu pagatavošanas laiku, raugu var izšķīdināt siltā ūdenī, pagaidīt līdz parādās putas (parasti ap stundu), tad pievienot pamat uzlējumam. Ja rauga būs mazliet vairāk, tas augiem nekaitēs.
Ekspress mēslojums gurķiem: kā paātrināt procesu
Ja gurķus nepieciešams ātri papildus mēslot, var izmantot biopreparātus. Maisījumam obligāti jāpievieno kāds salds komponents — der vairākas ēdamkarotes cukura vai pat vecs ievārījums. Mēslojuma gatavību var noteikt vizuāli: šķīdums kļūst tumši brūns, uz virsmas parādās balts pārklājums — siena nūj. darbības rezultāts (līdzīgs Fitosporīnam). Zāles masa kļūst drupana, viegli sadalās, saspiežot. Skaidra zīme par raudzēšanas procesa beigām — asa nepatīkama smaka.
Foto: ekrānuzņēmums
Kad un kā mēslot gurķus
Sezonas sākumā mēslojumu ieteicams lietot reizi nedēļā pie saknes — tas palīdzēs gurķiem ātrāk spēcināties. Šādu “putriņu” var izmantot ne tikai gurķiem, bet arī citiem ķirbjaugiem visa vasaras garumā, bet vasaras otrajā pusē jāmazina šķīduma koncentrācija. Ar tomātiem jābūt uzmanīgākiem: pārāk daudz slāpekļa var izraisīt pārmērīgu lapu augšanu. Ķiplokiem šāds mēslojums arī nav piemērots, jo maija beigās kultūra jau veido galviņas un lieks slāpeklis būs traucēklis.
Gatavo uzlējumu atšķaida ar ūdeni (aptuveni 1 litrs uzlējuma uz 10 litriem ūdens) un aplej augus tikai pie saknes. Ja šķīdums nejauši nokļūst uz lapām, to ieteicams ātri noskalot ar tīru ūdeni.
Lasi vēl: Meita apprecējās un mēs pārvācāmies dzīvot pie viņas uz ārzemēm, bet viss it nemaz nav tik viegli
Kā iegūt labu gurķu ražu mazā platībā: audzēšana maisos
Bieži vien mazā platībā vēlamies iestādīt pēc iespējas vairāk, bet zemes trūkums ierobežo iespējas. Tomēr pat mazā laukumā ir iespējams iegūt lielisku gurķu ražu, ja izmanto netradicionālu metodi — audzēšanu maisos.
Foto: ekrānuzņēmums
Kas nepieciešams gurķu audzēšanai kompaktos apstākļos? Pat ja nav iespējams ierīkot pilnvērtīgu dobi, gurķus var viegli izaudzēt pie žoga, pie mājas sienas vai pat uz balkona. Nepieciešams liels maiss (ne mazāk kā 50 litru tilpuma), kas piepildīts ar kompostu (jāizmanto tikai labi satrūdējis komposts — svaigs materiāls sadalīšanās laikā var pārkarst un kaitēt saknēm).
Derēs arī izkaltēta humusa maisījums ar dārza augsni un organiskiem mēslojumiem. Optimāli maisu piepildīt vismaz līdz vienai trešdaļai ar kompostu. Zemi vai kompostu ieteicams apstrādāt ar preparātiem, kas satur labvēlīgus mikroorganismus. Minerālmēslus jālieto ļoti piesardzīgi, jo gurķiem labāk patīk organika.
Pirms stādīšanas jāizvēlas pastāvīga vieta maisam — to vēlāk pārvietot nevarēs, jo var tikt bojātas saknes. Labāk izvēlēties gaišu maisu, lai tas nepārkarstu saulē un neradītu stresu augiem; taču aukstos reģionos var izmantot melnus maisus — tie palīdz gurķiem labāk augt siltuma trūkumā.
Foto: ekrānuzņēmums
Gurķu stādīšana maisos: soli pa solim
Lai audzētu piecus gurķu krūmus, pietiek ar vienu maisu, piepildītu ar kompostu. Maisa augšpusē izveido krusteniskus iegriezumus — to skaits atbilst stādu skaitam. Vislabāk stādīt jau gatavus stādus, taču iespējama arī sēšana tieši iegriezumos.
Pirms stādīšanas daļa zemes no iegriezuma uzmanīgi tiek izņemta, veidojot nelielu bedrīti atbilstoši sakņu kamola izmēram. Stādu uzmanīgi ievieto iegriezumā, cenšoties nesabojāt saknes. Ja iegriezumi atrodas maisa sānos, jauno gurķi novieto horizontāli, lai dzinumi varētu brīvi karāties lejup.
Gurķu augšanas laikā krūmi tiek veidoti: dzinumus var piesiet vai atstāt brīvi karājamies no maisa. Šīs metodes mīnusi: Nepieciešama biežāka laistīšana, jo zeme ātri izžūst; Jālaista ļoti uzmanīgi, lai neskalotu augsni no maisa; Mēslojums jāievada precīzi pie saknēm.
Bet ja dzīvojat vietā, kur nav iespējas izveidot dobes, tad šis risinājums tik un tā būs veiksmīgs, jo ēst paša audzētus gurķīšus ir pats labākais! Tie garšo 10x labāk, jo ir paša audzēti. Lai izdodas!
