Nav nozīmes vai jūs esat precējušies, vai ne, jo šķiršanās ir un paliek šķiršanās. Tomēr šajā procesā neesat tikai jūs divi vien, arī jūsu bērns cieš un viņam ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem.
- Nesakiet saviem bērniem “Tā būs labāk.”
Jā, ļoti iespējams, tas būs labāk tev un tavam partnerim, bet tā nav tikai jūsu šķiršanās tā ir šķiršanās arī bērnam, kurš nespēj saprast, kā dzīvošana bez mammas vai tēta var būt labāk. Šis nav bērna lēmums, bet viņam ar to ir jāsadzīvo, tāpēc viņa izjūtas var būt daudz citādākas- izmisums, neizpratne, skumjas. Centies izrunāties ar savu bērnu, nevis atvairi visus viņa jautājumus un visu teikto ar “Tā būs labāk”.
- Kad viņi raud par iestrēgušu rāvējslēdzi, tas visticamāk nav par rāvējslēdzi
Bērni īsti nezina kā justies un pārdzīvot šķiršanos, tāpēc sakrājušās emocijas var “iznākt uz āru” visādās dīvainās vai nenozīmīgās situācijās. Esi vērīgs un pamani šo atšķirību. Novēro savu bērnu un ļauj tiem izrunāties par tām.
- Bērni zina, ka tev ir sāpīgi, tāpēc nemēģini to slēpt
Vienkāršoti runājot, bērni vēro tevi un lemj par to vai situācija ir laba vai nepatīkama. Ja tu maskē savas sajūtas, ka šķiršanās tev nav nekas īpašs, tas bērnā rada apjukumu un neizpratni. Jo kā gan bērns var justies ļoti skumjš, kad tajā pašā laikā viņa vecāki smaida par šķiršanās situāciju. Esi godīgs pret sevi un bērnu.
- Labrīt! Bērns zina, ka šis cilvēks tev nav “tikai draugs”
Bērni nav muļķi un viņi jūt lietas un situācijas, pat tad, kad viņi varbūt tās īsti nespēj izskaidrot ar vārdiem. Tad bērna prātā rodas jautājumu gūzma: Vai man tagad būs jādala mamma/tētis ar šo cilvēku? Vai šis cilvēks tagad vienmēr būs mūsu sabiedrībā? Vai man ir jādraudzējas ar šo cilvēku? u.c.
Avots: realsimple.com