Tulpes sastopamas gandrīz katrā dārzā. To neizvēlīgums ir pārsteidzošs – tās spēj augt gan saulainā vietā, gan dziļā ēnā zem kokiem (tur tās uzzied nedaudz vēlāk un zied ilgāk, nenometot ziedlapiņas).
Atkarībā no šķirnes, tulpes var uzziedēt dažādos laikos, ziedēdamas cita pēc citas un priecējot dārzu visu pavasari.
Un, lai gan tulpes jau ir noziedējušas, pēc ziedēšanas tām joprojām jāpievērš neliela uzmanība. Ir jāveic noteikti darbi, lai veicinātu bagātīgu un skaistu ziedēšanu arī nākamajā gadā.
Vislabāk uzreiz, tiklīdz tulpes zieda “kausiņš” sāk zaudēt ziedlapiņas, nolauzt ziedu galviņu, neļaujot uz dzinuma veidoties sēklu pogaļai. Tas pasargās sīpolu no izsīkuma. Uzreiz pēc noziedēšanas nevajag apgriezt lakstus vai rakt laukā sīpolus. Tulpes jāatstāj zemē vēl kādu laiku – līdz brīdim, kad lapas pilnībā un dabiski nokaltīs. Šajā laikā sīpoli nevis “guļ”, bet gan aktīvi uzkrāj barības vielas, proti – nogatavojas un gatavojas miera periodam.
Gandrīz jebkurām tulpēm periodiski nepieciešama izrakšana un pārstādīšana. Tas saistīts ar to, ka zemē tās pastāvīgi vairojas, veidojot jaunos sīpoliņus – bērniņus. Vecie sīpoli ar laiku atmirst, to vietā paliek jaunie, jau paaugušies. Ar laiku sīpolu kļūst pārāk daudz, tie sāk viens otru aizēnot, un daļa no tiem var aiziet bojā. Pat vecās, visizturīgākās tulpju šķirnes ir jāizrok aptuveni reizi trīs gados vai tad, kad kļūst skaidri redzams – ziedēšana kļūst vāja un reti notiek.
Tulpes jāizrok tad, kad noziedējušais kāts augšdaļā kļūst mīksts (to viegli var aptīt ap pirkstu), bet lapas sāk dzeltēt – vēl ne pilnībā nokaltušas. Vidējā klimatiskajā joslā optimālais laiks tulpju izrakšanai parasti ir jūnijā. Aizkavēties ar rakšanu nevajadzētu, jo karstā laikā lapas var pilnībā izžūt, pārvēršoties trauslā „putekļos”, vai tikt noskalotas ar lietu, un tad pastāv iespēja pazaudēt sīpolu ligzdu vai arī nejauši pārgriezt labos sīpolus ar lāpstu.
Lāpstu iedziļina apmēram 10 centimetru attālumā no tulpju cera un uzmanīgi paceļ sīpolu ligzdu. Izrokot sīpoliņus no zemes, vispirms tos vajadzētu apskatīt, vai nav slimību pazīmju uz saknēm vai stublājiem, un uz aptuveni stundu izklāt ārā mierīgā vakara saulē – tā, lai tos apvējo viegls vējiņš un silti saules stari nedaudz apžāvē.
Tulpju sīpolus noteikti jāsakārto pēc šķirnēm un izmēriem. Pēc tam lielāko daļu no tiem vienā vai divās kārtās izkārto parastā plastmasas režģīta augļu kastē, kur tie var elpot no visām pusēm. Kad laksti pilnībā nokaltuši, tos var nogriezt, bet sīpolus ietīt avīzē un nolikt glabāšanā. Tos visbiežāk atstāj, piemēram, šķūnī – tumšā, siltā vietā ar labu ventilāciju. Laiku pa laikam sīpolus pārbauda, lai tie nesāktu pūt vai neparādītos pelējums.
Tulpju sīpoli var būt vidēja vai ļoti liela izmēra. Visbiežāk īpaši lielie sīpoli ir tā sauktie “piespiedu” sīpoli – tie ir speciāli pārbaroti no ziedu materiāla audzētājiem, lai jau pirmajā ziedēšanas gadā iegūtu iespējami lielāku ziedpumpuru. Pēc ziedēšanas šādos sīpolos nākamajā sezonā pumpuri būs ļoti mazi vai arī sīpols pilnībā sadalīsies sīkos sīpoliņos, kurām līdz pirmajai ziedēšanai būs jāaug vēl pāris gadus.
Lasi vēl: Mīļākais maija mēslojums ziemas ķiplokiem lielu un stipru galviņu augšanai
Pirms stādīšanas nākamajā sezonā tulpju sīpolus vajadzētu apstrādāt ar preparātiem pret slimībām un kaitēkļiem, un tad stādīt tādā vietā, kur vismaz četrus gadus nav augušas tulpes. Lai nodrošinātu spilgtu ziedēšanu, tulpēm nepieciešama kvalitatīva kopšana – regulāri laistīšana, mēslošana, mulčēšana.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
