Labs risinājums ir nevis atsevišķas tulpju dobes, bet jauktas stādīšanas – piemēram, stādīt tulpes starp citiem augiem, kuri tiek regulāri aprūpēti. Lieliski piemēroti ir peonijas vai dienziedes – tās vēlāk ar savu zaļumu nosedz noziedējušo tulpju lapas un uzlabo dobes kopējo izskatu.
Nevēlēšanās ziedēt ir signāls tam, ka tulpes nejūtas labi. Ja parādās tikai viena lapa, tas nozīmē, ka sīpols nav izdzinis ziedkātu (ziedošiem augiem no zemes parasti izaug divas lapas vienlaikus) – sīpols ir novājinājies un tam nepieciešama izrakšana.
Lai iegūtu agru ziedēšanu (t.s. piespiedu ziedēšanu), rudenī tulpes var iestādīt podos un ievietot vēsā telpā. Ziemā podus izņem un pārvieto uz siltu, gaišu vietu – rezultātā sīpoli izdzīs ziedkātus ātrāk nekā parasti. Pēc ziedēšanas vai pēc tam, kad ziedi ir nogriezti buķetei, jāgaida, līdz lapas novīst, tad sīpoli jāizrok, jāizžāvē un jāsaglabā līdz rudenim istabas apstākļos.
Rudenī piespiedu ziedēšanai izmantotās tulpes var stādīt kopā ar pārējiem sīpoliem dārzā, taču nākamajā sezonā no tām nevajadzētu gaidīt ziedēšanu – šiem augiem būs nepieciešams laiks atjaunošanai.
Rudenī tulpes ieteicams stādīt tuvāk septembra beigām. Stādīšanas laikā starp ziedu sīpoliem jāatstāj neliela distance (ja pēc ziedēšanas plānota to izrakšana) vai aptuveni desmit centimetru attālums, ja tulpes tiks atstātas augsnē visu sezonu. Stādīšanas dziļumam jābūt aptuveni trīs sīpola augstuma apmērā.
Lasi vēl: Tikai viena karote augsnē maija beigās – un dobes vairs nav jāmēslo līdz pat sezonas beigām: pārbaudīts savā dārzā
Mēslošanai neder jebkādi mēslojumi – tulpes īpaši iecienījušas kaulu miltus un koksnes pelnus, var izmantot arī specializētus, gatavus mēslojumus, kas paredzēti sīpolpuķēm.
