Banāna dzīves cikls ir ļoti krāsains – tas sākas ar piesātināti zaļu krāsu, pārtop dzeltenā krāsā un beidzas ar nepatīkamu brūnu krāsu.
Banāni, tāpat kā lielākā daļa augļu, ražo un reaģē ar gaisā esošo vielu etilēnu, kas palīdz signalizēt par nogatavošanās procesu. Banānos tas izdalās lielākā daudzumā nekā citos augļos. Apvienojumā ar nepareiziem uzglabāšanas apstākļiem var ļoti ātri iegūt tumšu miziņu, nevis nogatavojušos augļus ar saulainu mizu. Kulinārijas speciālisti eksperimentāli pārbaudīja vairākus banānu uzglabāšanas veidus, kas ir sniegti tīmeklī. Galu galā viņu testos tikai trīs varianti uzrādīja pienācīgu rezultātu.
Ietiniet banānu kātiņus saišķī ar polietilēna plēvi.
Šīs metodes pamatā ir ideja, ka etilēna gāze, kas izraisa nogatavošanos, izdalās no banānu stublājiem, tāpēc šīs gāzes aizturēšanai vajadzētu palēnināt nogatavošanos. Banānu ķekars ir jāatstāj nesadalīts, un kāti cieši jāaptin ar polietilēna plēvi. Tas banāniem piešķirs patīkamu krāsu, tikai uz mizas var parādīties nelieli tumši plankumi. Mīkstums kļūs mīkstāks (bet ne mīksts) un nedaudz saldāks.
Ķekarus ievieto plastmasas pārtikas preču maisiņā.
Lasi vēl: Viņi būs karsti jau februārī: Vasilisa Volodina nosauc zvaigžņu zīmes, kuras februārī var sasniegt “džekpotu”
Ielieciet banānu ķekaru aizzīmogotā plastmasas pārtikas uzglabāšanas maisiņā. Kā raksta eksperimenta autors, pēc pārbaudes perioda maisiņš uzpūtās, it kā būtu izdalījusies gāze. “Tā kā maisiņš ir necaurspīdīgs, es nevarēju redzēt, kā banāni izskatās, un biju pārsteigts par to izskatu, kad maisiņu atvēru. Tiem pārsvarā bija neskarta saulaini dzeltena miziņa, bet kātiņu galos bija nedaudz zaļāka. Uz banāniem nebija gandrīz nekādu plankumu.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
