Pētnieki no Lielbritānijas atklāja to, ka smadzeņu aktivitāte mainās, kad cilvēki video spēlēs šauj pa parastajiem civiliedzīvotājiem un, kad šaušana notiek pa ienaidnieku kareivjiem.
Tas liecina par to, ka ikdienā, miera apstākļos, cilvēkiem nav vēlmes vienkārši “prieka pēc” nogalināt civiliedzīvotājus, bet, mainoties apstākļiem, mainās arī cilvēku nogalināšanas paradumi. Briesmu apstākļos cilvēki būtu gatavi šaut ne tikai pa ienaidnieku karavīriem, bet arī pa civiliedzīvotājiem.
48 pētījuma dalībniekiem bija jāiejūtas šāvēja lomā. Gan sieviešu, gan vīriešu smadzenes neizrādīja nekādu smadzeņu aktivitāti, kad tiem bija jāšauj pa kareivjiem. Kad uzdevums bija šaut pa civiliedzīvotājiem, tad smadzeņu daļā, kura atbild par lēmumu pieņemšanu, sāka ļoti aktīvi rosīties.
Pētnieki bija pārsteigti par to, cik viegli dalībnieki spēja pārslēgties no uzdevumiem, kuros nogalināšana bija pavēles formā un attaisnota, un uz uzdevumiem, kuros nogalināšana nebija pavēles formā, bet lēmums, kuru nogalināt, bija jāpieņem pašiem.
Cilvēki ļoti viegli var atslēgt to smadzeņu daļu, kura atbild par vainas apziņu, brīžos, kad viņiem ir kāds jānogalina, pēc tam par to pat nejūtoties vainīgi. Tāpēc, cilvēki, kuri ir tendēti uz vardarbību, nespēj vai nemāk “ieslēgt” atpakaļ šo smadzeņu daļu, kura tev atgādina, ka vardarbība nav nepieciešama.
Avots: abc.net.au