Senāk mājokļa apkure bija iespējama tikai ar krāsns palīdzību, citu risinājumu nebija. Krāsnis tika kurinātas gandrīz visu laiku, un dūmvadi ātri aizsērēja ar sodrējiem, tāpēc vajadzēja regulāru tīrīšanu. To veica paši saimnieki vai īpaši amata pratēji — skursteņslauķi.
Mūsdienās pirmajā vietā pēc popularitātes ir gāzes apkure — to izmanto vairāk nekā puse māju īpašnieku. Elektriskos sildītājus lieto ap 20% cilvēku. Krāsnis joprojām kalpo par siltuma avotu aptuveni 15% mājokļu. Turklāt vecās masīvās konstrukcijas arvien biežāk tiek aizstātas ar moderniem kamīniem, kas ne tikai silda, bet arī piešķir interjeram mājīgumu.
Uzstādot jaunu krāsni, pirmo reizi dūmvads jātīra pēc apmēram gada ekspluatācijas. Pēc tam to vēlams darīt vismaz divas reizes gadā. Dūmvada iekšpusē pakāpeniski krājas sodrēji un piededzis nosēdums, un, kad tā biezums sasniedz vai pārsniedz 4 mm, tas nozīmē vienu: laiks nekavējoties ķerties pie tīrīšanas.
Svarīgi to darīt tādēļ, ka aizsērējis dūmvads būtiski ietekmē krāsns darbību. Pirmkārt, pasliktinās vilkme, otrkārt, palielinās kurināmā patēriņš. Sodrēju slānis darbojas kā siltumizolācija, kas apgrūtina kanāla uzsildīšanu un samazina efektivitāti.
Raksts var noderēt ikvienam, kurš savā mājā vēl izmanto malkas apkuri. Tālāk aprakstīšu vairākas metodes, kas samazinās sodrēju uzkrāšanos un ļaus retāk veikt dūmvada tīrīšanu.
Ja dūmvadā uzkrājas pārāk daudz sodrēju, tas samazina vilkmi. Īpaši smagos gadījumos vilkme var izzust pavisam, un tas savukārt rada dūmu uzkrāšanos telpā.
Ko darīt, lai šādas situācijas nerastos? Variants ir izmantot skursteņa tīrīšanas rīkus vai pieaicināt profesionāli, taču ir arī vienkārši tautas paņēmieni, kas maksā daudz mazāk.
Nekad neaizveriet siltumnīcu uz visu ziemu – pastāstīšu kādēļ
Sena metode no vecmāmiņu laikiem
Vajag tikai sauju kartupeļu mizu! Precīzāk — 3–4 saujas pievienot krāsnij kurināšanas beigās, kad malka jau gandrīz nodegusi. Var izmantot gan svaigas, gan kaltētas mizas, bet no sausajām vajadzēs mazāk.
Degot tās izdala cieti, kas “atlīmē” sodrējus no dūmvada sienām. Ja atkārtosiet šo paņēmienu 3–4 dienas pēc kārtas, rezultāts būs redzams uzreiz. Bet, ja mizas sadedzināsiet vismaz reizi mēnesī, par dūmvada tīrīšanu varēsiet aizmirst uz ilgu laiku.
Protams, kartupeļu mizas neaizstāj tradicionālu dūmvada mehānisko tīrīšanu, tomēr tās būtiski samazina sodrēju slāņa veidošanos. Šo metodi var uzskatīt par profilaktisku risinājumu, kas pagarina dūmvada kalpošanas laiku un ļauj retāk veikt lielos tīrīšanas darbus.
Triks Nr. 2 — sāls
Vajadzīga tikai viena glāze parastās virtuves sāls! To pievieno krāsnij, kad degoši bluķi jau labi iekarsuši. Sāls “salauž” sodrēju kārtu un palīdz tai kopā ar dūmiem izkļūt no skursteņa.
Ar šo metodi gan jābūt uzmanīgiem: ilgstoši lietojot sāli, metāla dūmvadā var sākties korozija. Tāpēc šo paņēmienu nevajadzētu izmantot pārāk bieži, īpaši, ja jums ir metāla caurule.
3. paņēmiens — apses malka
Apses malka efektīvi palīdz notīrīt sodrējus no dūmvada. Tās sadegšanas laikā rodas ļoti augsta temperatūra, kas izdedzina nosēdumus. Tomēr šo paņēmienu drīkst izmantot piesardzīgi: ne biežāk kā reizi mēnesī un tikai tad, ja krāsns un dūmvads ir tehniski kārtībā. Citādi iespējama pārkaršana vai aizdegšanās.
“Jāni, esmu stāvoklī“ — šo frāzi no mana telefona dzirdēja blakus sēdošā sieva
Neatkarīgi no tā, kuru metodi izvēlaties, vienmēr atcerieties par drošību. Regulāri pārbaudiet dūmvadu, vai nav plaisu un bojājumu. Pārliecinieties, ka jums pa rokai ir drošības komplekts mājai un nepieciešamie instrumenti neparedzētām situācijām.
Un pats galvenais — neaizmirstiet vismaz reizi gadā veikt pilnvērtīgu profesionālo dūmvada tīrīšanu. Īpaši tad, ja krāsni izmantojat aktīvi. Tas ir vienīgais drošais veids, kā nodrošināt mājās siltumu, komfortu un drošību.
Nopirku pussabrukušu būdiņu par nieka cenu un iedevu tai otro iespēju: rādu foto pirms un pēc
