Ziemas apstākļos ir jāatceras, ka jebkura manevra izdarīšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. Tas saistīts ar riepu izslīdēšanu, ko veicina slidenais ceļa segums. Tāpat būtiski ir atcerēties, ka jebkurš straujš manevrs var novest pie transportlīdzekļa virziena maiņas. Tas attiecas kā uz stūres pagriešanu, gāzes padeves palielināšanu/samazināšanu, tā uz bremzēšanu vai ātrumu pārslēgšanu. Vienmērīga kustība, savlaicīga ātruma samazināšana ir galvenās atslēgas, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Uzsākot braukt.
Ja uzsākot braukt uz velkošajiem riteņiem tiek padota jauda, kas pārsniedz riteņu un ceļa virsmas saķeres spēku, velkošie riteņi izslīd, sākas spolēšana – automašīna neizkustas. Lai izvairītos no spolēšanas, degvielas padevei (gāzei) jābūt minimālai – tikai tik lielai, lai automašīna spētu uzsākt kustību.
Atsevišķos gadījumos ir lietderīgi uzsākt braukšanu ar augstāku pārnesumu. Turpinot braukšanu ir jāatceras, ka degvielas padevi nedrīkst palielināt strauji, jo atkal var notikt riteņu izslīdēšana. Ja, uzsākot braukt, riteņu izslīdēšana noved tikai pie tā, ka paliekat uz vietas, tad riteņu izslīdēšana gaitā var novest pie automašīnas patvaļīgas kustības virziena maiņas. Tāpat, kā vienā tā otrā gadījumā, pieaug degvielas patēriņš.
Bremzēšana.
Ziemas laikā ieteicams izmantot bremzēšanu kombinējot bremžu pedāli un bremzējot ar motoru. Bremzējot tikai ar motoru vēlams viegli nospiest bremžu pedāli, lai aizmugurē braucošie redzētu iedegamies bremžu uguņu lukturus. Bremzes pedālis jāspiež laideni, lai novērstu riteņu nobloķēšanos, kas var būt par cēloni neparedzētai virziena maiņai. Ja automašīna apgādāta ar ABS, tad šī sistēma vispārējā gadījumā pati automātiski novērsīs riteņu bloķēšanos. Ja ABS nav, tad bremzēšanu var veikt pēc algoritma – nospiežam bremžu pedāli/ atlaižam un atkārtojam to vairākas reizes, nepieļaujot riteņu bloķēšanos. Tomēr labāk, ja ar laiku pieradīsiet pareizi dozēt bremzēšanas spēkus un veikt bremzēšanu vienā paņēmienā.. Jāatceras, ka ziemā bremzēšanas ceļš vienmēr ir garāks kā vasarā. Bremzējot ar motoru jāņem vērā, ka nav pieļaujama strauja zemāka pārnesuma pārslēgšana, jo tas var novest pie automašīnas slīdēšanas. Kategoriski aizliegts izspiest sajūgu un tad sākt vai turpināt bremzēšanu, jo ļoti būtiski, lai motors un transmisija būtu savstarpēji bloķēti. Automašīnām ar AT1 pārnesumu kārbu bremzēšanu ar motoru veic manuāli pārslēdzot to 1, 2 vai 3 pārnesumā, lai neļautu kārbai pārslēgties augstākā pārnesumā.
Virziena maiņa.
Virziena maiņai ir jāsagatavojas laicīgi, samazinot ātrumu. Pirms pagrieziena ātrumam ir jābūt tādam ar kādu Jūs to gatavojaties izbraukt, jo bremzēšana vai ātruma pārslēgšana pagriezienā var novest pie automašīnas slīdes.
Manevrēšana.
Ziemas laikā bieži ceļi netiek tīrīti, vai tiek tīrīti nepietiekami. Parasti sašaurinās braucamā daļa, kustība notiek par iebrauktām sliedēm, bieži pa vienām abos kustības virzienos. Tas var izsaukt nepieciešamību pārkārtoties pa labi, lai palaistu pretējā virzienā braucošu automašīnu. Situācijas bīstamība ir tajā apstāklī, ka ceļa daļa starp iebrauktajām sliedēm un apmale var būt slidenāka, kā iebrauktās sliedes. Pārkārtošanos ir jāveic ar zemāku ātrumu kā tas ar ko notiek taisnvirziena kustība. Praksē tas nozīmē to, ka Jūsu ātrumam ir jābūt pietiekami zemam, lai veiktu šo manevru. Nav būtiski kāds ir atļautais ātrums, būtiski ir tas ar kādu ātrumu Jūsu varēsiet droši veikt šo pārkārtošanos. Tāpat jāatceras, ka apbraucot šķēršļus pirms manevra uzsākšanas ir jāatlaiž bremžu pedālis.
Apdzīšana.
Šeit vairāk uzmanības pievērsīsim tam, ko jāievēro apdzenamajam. Ziemā katram ir savs ātrums ar kuru braucot vadītājs jūtas drošs. Tāpēc bieži automašīnas tiek vadītās ar zemāku ātrumu kā pieļauj ceļa seguma stāvoklis, tādējādi tiek samazināts transporta plūsmas ātrums. Aizmugurē braucošie vadītāji vēlas apdzīt, taču baidās to darīt, jo ceļa braucamā daļa ir sašaurināta un apdzenot ir ievērojami jāpalielina ātrums, kas var būt bīstami kā uzsākot manevru tā to pabeidzot. Lai izvairītos no sastrēgumu un nervozas situācijas radīšanas, vadītājam ir jāievēro sekojošos:
• jāieņem pēc iespējas labais stāvoklis uz brauktuves;
• ja pretējā braukšanas joslā nav transportlīdzekļu, trīs – četras reizes jāparāda labais pagrieziens;
• ja aizmugurē esošā automašīna uzsāk apdzīšanu, jāsamazina braukšanas ātrums, lai ļautu drošāk un īsākā distancē veikt apdzīšanu;
Arī pie normāliem ceļa apstākļiem šādi braucot kā diennakts gaišajā tā tumšajā laikā Jūs varat palīdzēt izvairīties no lieku sastrēgumu veidošanās un lieka stresa. Tas ir vienkārši labais tonis uz ceļa.
Apdzenot jāievēro tas, ka nav vēlama manipulēšana ar pārnesumu pārslēgšanu, kas šī manevra laikā ir ļoti bīstama. Vēlams apdzīšanu izpildīt ar to pārnesumu ar kuru tā sākta un pārslēgties tikai pēc manevra pabeigšanas, jau savā kustības joslā.
Rakstu iesaka: 
Avots: autoliste.lv