Mēs varam padoties un pamest darbu, kas jau sen nesniedz gandarījumu vai kaut vienkāršu ikdienas prieku. Mēs varam padoties cīnīties ar problēmām. Mēs varam padoties, kad jūtam, ka ir laiks padoties un ievirzīt savus spēkus citā gultnē.
Bet kad tad ir laiks padoties?
Kad tu vairs nespēj vizualizēt pozitīvu iznākumu
Kad tu turpini strādāt, lai sasniegtu mērķi, tomēr tas šķiet un ir kā nesasniedzams sapnis, tu velti tērē savu enerģiju un iznieko ieguldījumu. Protams, tu mācies no visa, ko dari, tomēr labāk mācīties, kamēr tu gūsti gandarījumi vai vismaz reālu izpratni, par to, ko tu dari un kādēļ tu to dari.
Apsēdies klusā un mierīgā vietā, pārdomā, kā realizēsi savu ieceri un kā iesi uz mērķi. Izskati detaļas. Vai tu skaidri vari redzēt, kā problēma tiks atrisināta? Vai tu vari iztēloties, ka tā patiesībā tiks atrisināta? Vai tu redzi, ka esi veiksmīgs un jūties labi par paveikto? Ja nē, ir vērts izvērtēt tavu ieguldījumu un nodošanos mērķa izpildei.
Tu sāc justies slikti pats par sevi
Nespēja sasniegt mērķus var realizēties ar pašapziņas krišanos, šaubām pašam par sevi, savām spējām. Tu pat vari sākt domāt, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā un ka tu esi nepareizs.
Visbiežāk, darbs, attiecības, problēmas vai kādi projekti nav tā vērti, lai tu sevi šaustītu vai, sliktākajā gadījumā, skatītos uz sevi kā uz sliktāku cilvēku.
Tu esi vienīgais, kas izrāda interesi, lai izpildītu mērķi, bet iznākums ir atkarīgs arī no citiem cilvēkiem
Šis punkts ir svarīgs tieši attiecībās.
Ja tu esi vienīgais draugs, kurš izrāda interesi saglabāt kontaktu vai attiecības vai kurš uzņemas atbildību un rīcību, lai tās uzlabotu, maz ticams, ka iznākums būs pozitīvs. Par maz ticams, ka galu galā attiecības „izdzīvos”.
Atbrīvošanās no cilvēkiem, no attiecībām, sākotnēji būs grūts un smags ceļš. Tas radīs īslaicīgas sāpēs, to noliegt es nevaru. Bet brīdi, kad pārkāpsi šīm negatīvajām emocijām, tu būsi spējīgs uzņemt savā dzīvē laimīgus un mīlošus cilvēkus, tādus, kas padarīs tavu dzīvi labāku un neliks tev vienatnē iet cīņas, kas paredzētas diviem vai vairākiem.
Pirmā doma, kad esi pamodies, ir par padošanos
Tava intuīcija un paš-izpratne ir visspēcīgāka, kad tu esi tikko pamodies. Tavs prāts ir skaidrs un domas – sakārtotas. Uzticies savai iekšējai balsij. Ja tā atkal un atkal atgādina, ka tev ir pārāk grūti un ir laiks padoties, varbūt tiešām tā arī ir. Padošanās ir grūts lēmums. Arī tas sākotnēji šķitīs sāpīgs. Bet, kad tu ļausi iet tam, kam jāiet, tas ir, padosies, tu atvērsi durvis jaunajam. Tu atvērsi durvis pašizaugsmei.
Avots:
