Šie krampji rodas tad, kad tavi nervi, kas nes signālus uz muskuļiem, aizsūta pārāk daudz “ziņu” vienlaicīgi. Tas liek taviem muskuļiem sarauties ļoti nekomfortablā veidā.
Ilgstoša gulēšana vai sēdēšana var izraisīt šos nervu darbības traucējumus. Tieši tādēļ trakākie krampji iemetas tieši nakts vidū.
Dīvaini, toties šie spēcigie krampji ir vairāk raksturīgi siltā laikā. Iespējams, tāpēc, ka tavā ķermenī siltā laikā atrodas vairāk D vitamīna, pateicoties lielākam saules apgaismojumam. Tam ir liela nozīme muskuļu šķiedru augšanā un labošanā, bet, jo vairāk augšanas un labošanas, jo lielāka iespējamība radīsies muskuļu krampji.
Krampji vairāk parādās, kad tu kļūsti vecāks. Pēc 50 gadu vecuma tu sāc zaudēt vairāk nervu šūnu, kas sūta signālus no smadzenēm uz muskuļiem. Atlikušajām šūnām nākas strādāt smagāk, kā rezultātā rodas krampji.
Par laimi, šie spēcīgie krampji neko ļaunu nenodara. Tomēr atsevišķos un retos gadījumos krampji var signalizēt elektrolītu līdzsvara traucējumus, neiromuskulārās saslimšanas un laterālo sklerozi.
Izstaipot augšstilbu mugurējās grupas muskuli (hamstringu) un apakšstilbu muskuļus, tu jau laicīgi izvairīsies no nepatīkamās sajūtas naktī. Bet, ja tomēr šie krampji ir iemetušies naktī, izdari līdzīgus staipīšanas vingrinājumus – kaut vai guļot. Ja tev ir kur atspiest pēdu, tad centies izstiept kāju pilnā garumā, kaut kur atspiežot pēdu (it kā kaut ko grūstu prom).
Tāpat arī palīdzēs tas, ja vienkārši izkāpsi ārā no gultas un kādu minūti pastaigāsi apkārt (lai arī nakts vidū tas nemaz nav tik vienkārši).
Avots: www.menshealth.com