Iedomājies, kā būtu, ja tu nevarētu nopeldēties un pat ne ieiet dušā tā, lai uz ādas neparādītos nepanesami niezoša nātrene.
Maz cilvēku ir dzirdējuši par aquagenic urticaria jeb alerģiju no ūdens, taču tāda patiešām eksistē. Aleksandra Alena, 17 gadus veca meitene no Jūtas štata Amerikā, ir viens no retajiem cilvēkiem, kam uzstādīta šāda diagnoze.
Pirmo reizi meitene ievēroja savu dramatisko reakciju uz ūdeni ģimenes atvaļinājuma laikā, kad viņai bija 12 gadu. Viņa atceras, ka peldējusies baseinā un vēlāk pamodies ar viscaur niezošu un ar nātreni pārklātu ādu. Tas, ko sākumā Aleksandra uzskatīja par alerģiju no hlora, izrādījās kas daudz sliktāks. 15 gadu vecumā meitene internetā atrada rakstu par aquagenic urticaria un parādīja to savai ārstei. Visi simptomi atbilda.
Aleksandra savā blogā raksta, ka dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, neskatoties uz sarežģījumiem, ko rada ūdens alerģija.
“Dažreiz gadās kāda diena, kad es guļu gultā, pārklāta ar niezošu nātreni, un domāju, ka varbūt es esmu misēklis, brāķis no konveijera lentes, drukas kļūda dzīves līgumā,” viņa raksta.
Viņa raksta arī, ka vēlas pastāstīt pasaulei par savu stāstu, jo zina, ka nav vienīgā, kas no šīs slimības cieš, ka kaut kur pasaulē ir 14 gadus veca meitene, kura arī nevar doties peldēties, kad draugi viņu aicina.
Aquagenic urticaria ir alerģija, kas izraisa nātrenes vai tūskas parādīšanos, ūdenim nonākot saskarē ar ādu. Ikdienas darbības, tādas kā mazgāšanās dušā, raudāšana vai samirkšana lietū izsauc alerģisku reakciju, kas izpaužas kā niezoši izsitumi, pietūkums, dedzinoši un sāpīgi ādas apsārtumi. Parasti simptomi pāriet pēc 24 stundām vai agrāk, taču var arī saglabāties vairākas nedēļas.
Nav zināms, kas šo stāvokli izraisa, bet, par laimi, vismaz ūdens dzeršana reakciju neizsauc.
Avots: tunedbody.com