Bieži vien cilvēkam pat nav jārunā, lai sabojātu tev garastāvokli. Situācija- tu dodies mājās no garās darba dienas ar pārpildītu sabiedrisko transportu. Blakus esošais vīrietis, kārtīgi ieracies čipsu pakā un skaļi čāpstina, kraukšķina. Var gadīties, ka tev tas var sākt “krist uz nerviem”.
Tāda un līdzīgas situācijas var gadīties darbā, kinoteātrī un bieži sabiedriskajā transportā. Var izrādīties, ka dažādas skaņas tevi ietekmē īpaši izteikti. Tomēr ir varianti, kā ar to tikt galā un nesabojāt sev un citiem dienu, ikreiz, kad tu brauc sabiedriskajā transportā.
Praktiski pielietojams un vienkāršs variants ir, skaitīšana līdz desmit vai pat vairāk, vienlaicīgi mierīgi elpojot un koncentrējoties uz savu elpošanu. Mēģini atslēgties no apkārtējās vides, jo jāatceras, ka apkārtējie to visticamāk nedara tīšu prāt. Ja tas nelīdz, tad vienkārši var izmantot ausu aizbāžņus, neuzkrītoši aizklāt savas ausis vai vienkārši mainīt savu atrašanās vietu- mainīt sēdvietu.
Tomēr vienmēr šādās situācijās ir jāatceras, ka tā ir dalīta sabiedriska telpa un tāpēc vajadzētu ievērot elementāru uzvedības etiķeti, kas ietver sevī atteikšanos no skaļas mūzikas klausīšanās, skaļām sarunām, skaļas ēšanas vai šņaukāšanās un klepošanas. Tu vari pieklājīgi rast acu kontaktu ar skaņas radītāju un smaidot vari pielikt pirkstu pie lūpām, ar domu, ka skaļajam cilvēkam vajadzētu uzvesties klusāk. Vienmēr gan vajadzētu pietikt ar izteiksmīgu un ilgāku acu kontaktu.
Tomēr atceries, ka nekad nav vēlams radīt konfliktu, bet nevajag pieļaut to, ka skaļi cilvēki traucē mieru citiem. Ja tas ir publiskā telpā, kur visiem ir jāsadzīvo. Esam pieklājīgi un atceramies, ka mēs neesam vieni!
Avots: realsimple.com